Par kvalitatīviem deguniem Latvijas sniegavīriem

Autors: Anta Blumberga @ 28.11.2008

Pēc MP datiem, šobrīd zīme Kvalitatīvs produkts piešķirta vairāk nekā 240 produktiem no 43 ražotājiem.

Sākotnēji preču zīme tika izveidota, lai patērētājs pēc speciāla marķējuma uz iepakojuma noteiktu, ka produkta sastāvā ir 75% vietējo izejvielu un tam ir augsta kvalitāte. Šobrīd noteikumi ir būtiski mainījušies, un kvalitāte vairs netiek mērīta izejvielu procentos, un kā galvenais kvalitātes kritērijs vairs netiek vērtēta izcelsmes valsts. „Mums ir svarīga produktā izmantoto izejvielu izsekojamība, kas garantē kvalitāti. Ja patērētājam tiek piedāvāts siers, tad mums ir būtiski noskaidrot, kurā fermā govs atrodas un kurās pļavās tā ganās. Ja rupjmaize, tad - kuros laukos rudzu raža novākta. Tikai šādiem produktiem tiek piešķirta augstākā nacionālā pārtikas kvalitātes preču zīme Kvalitatīvs produkts," skaidroja MP vadītāja Inguna Gulbe.

 

Man vienmēr ir gribējies „papliķēt uz pleca" Mārketinga padomei par darbu, ko tā paveikusi Latvijas produktu popularizēšanai pasaulē. Šoreiz vietējā ražojuma produkcijas" popularizēšanai iecerēta sociālā kampaņa „Zaļā karotīte kvalitatīvi vieno". „Kampaņas pamatideja ir veidot simbolisku kustību, kurā var iesaistīties ikviens, kuram ir svarīga produktu augstā kvalitāte un to izejvielu izcelsme," kampaņas pamatideju skaidroja I.Gulbe. Paredzēts, ka kampaņa ilgs nepilnu mēnesi - no 24. novembra līdz 14. decembrim.

 

Atzīšos, ka, dodoties uz kampaņas atklāšanas pasākumu un preses konferenci, mani mulsināja dalībnieku saraksts. Izrādās, ka Natālija Jansone, Maija Silova, Māris Grigalis, Andis Brēmanis, Māris Olte un Kristīne Garklāva ir tikai daži no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kas pauduši atbalstu kampaņas pamatidejai. „Grūtos laikos vienmēr ir jāatbalsta savējie," aicinot izvēlēties Latvijā ražotus pārtikas produktus, pauda diētas ārsts A. Brēmanis. Viņš arī atgādināja, ka jebkurš produkts, kas ir „audzis tuvāk galdam", ir svaigāks un cilvēka organismam veselīgāks un par to atgādina produktu garšas un smaržas atšķirības. „Bērnam vispiemērotākais ir mātes piens. Tāpat arī produkti, kas auguši un ražoti tepat, vislabāk piemēroti mums, Latvijā dzīvojošajiem," savukārt tik sievišķīgi savu izvēli atbalstīt kampaņas pamatideju skaidroja modes māksliniece Natālija Jansone. „Es saviem klientiem prasu naudu, un man viņiem ir jāpiedāvā labākais," tā bilda jau ilggadējais „zaļās karotītes" atbalstītājs M. Rītiņš. Kopumā runāts netika daudz, tomēr visus runātājus vienoja kopēja ideja - šajos laikos svarīgi atbalstīt savējos. Tiesa, neviens gan konkrēti, izņemot Māri Olti, neminēja - kas tad ir tie „savējie", es pieļāvu, ka mēs, šobrīd ekonomiskajās grūtībās nonākušie latvieši. Arī modes guru Maija Silova lepni piesauca Latvijas modes dizaineru vārdus un sasniegumus, kaut gan varbūt ne īstajā vietā. Tomēr arī tas pasākumam kopumā piedeva savu rozīnīti.

 

Man kā patērētājam būtu vēlme, ka līdzās nule kā atklātās 56 000 latu vērtās kampaņas iecerētajiem pasākumiem - reklāmām TV kanālos, vides reklāmām uz sabiedriskā transporta un citām visnotaļ atbalstāmām atrakcijām - kāds tomēr pateiktu „par ko tad īsti ir šis raidījums". Kampaņas atklāšanas pasākumā radās iespaids, ka „raidījuma vadītāji" runā par vienu, bet „dalībnieki" par kaut ko citu, un arī sanākušie žurnālisti bija visai bikli publisku jautājumu uzdošanai.

 

Atzīšos, ka, lai mestos kopējā patriotisma vilnī atbalstīt savējos, tomēr gribētu zināt, cik tad kvalitatīvajā produktā ir šeit pat Latvijā ražotas izejvielas. Izrādās, ka ne mani vien tas interesēja, tomēr preses konferencē atklājās, ka šis ir neatbildams jautājums - konkrēta atbilde uz šo jautājumu tā arī netika sniegta.

 

Lai „bilde būtu skaidrāka", nākamajā dienā nācās ķerties klāt nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, kam tagad „karotīte" piejaucēta, studēšanai. Teikšu godīgi - visai sarežģīti, lai būtu pilnībā skaidrs, kādiem pārtikas produktiem tagad tiks piešķirta labi zināmā „Zaļā karotīte".

 

Kopumā kampaņas atklāšana mani vedināja uz pārdomām un atzīšos, ka, līdz ar to, ka nu Zaļā karotītekļuvusi par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieci, man pagaidām daudzas lietas vēl neskaidras, un esmu pārliecināta, ka ne es vienīgā tāda nesapraša.

 

Zaļajai karotītei vairs nav svarīga izcelsmes valsts, bet gan kvalitāte. Kā tad ar to savējo atbalstīšanu? Vēl man likās, ka arī līdz šim, pērkot „zaļās karotītes" produktus, maksājām par kvalitāti? Protams, nevaru noliegt, ka zināma skepse man vienmēr bijusi pret tiem, kas uzskata, ka tas, kas audzis Latvijā, ir ekoloģiski tīrs, dabisks utt. Tā teikt - mēslojam un piegānām uz nebēdu, bet turpinām bužināt savas spalvas, ka esam teju vai vienīgais nepiegānītais zemes pleķītis uz šīs planētas un tikai Latvijā ir iespējams izaudzēt kvalitatīvu produkciju..

 

Kamēr biju iegrimusi dziļās pārdomās, žurnālisti spietoja ap kampaņā iesaistītajām sabiedrībā pazīstamajām personām un I. Gulbi. Aiz loga bija pamatīgi sasnidzis no Ukrainas laika veča atsūtītais sniegs. Pietiekami labas kvalitātes sniegs, lai vakarā mēģinātu savas mājas pagalmā uzvelt sniegavīru, kam deguna vietā varētu ielikt svinīgajā pasākumā „aizlienētu" burkānu, ja vien atrastos kāds piemērots brīdis to nemanāmi ieslidināt preses konferencē izsniegtajā materiālu mapītē. Vakarā apmierināta berzēju rokas savā pagalmā un skatos uz sniegavīru. Domāju - prieks par savu darbu, bet sniegs - kur tas radies? Jā, un kā ar burkānu?

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: