Pie valsts atbalsta tikt nebūs viegli

Autors: Māris Zanders, Kapitāla galvenais redaktors @ 01.06.2009

Foto: LETA

Abi dokumenti ilgi gaidīti un zināmā mērā sniedz atbildi uz jautājumu, kādiem uzņēmumiem valsts ir gatava finansiāli palīdzēt. Latvijas uzņēmēji valdības noteiktos kritērijus atbalsta saņemšanai noteikti vērtēs daudz, tādēļ izcelšu tikai dažas nianses.

Par eksporta kredīta garantiju jēgu, šķiet, jautājumu nav – ja Latvijas eksportētājs par piegādāto preci vai pakalpojumu nesaņem samaksu, tad 90% no darījuma vērtības, bet ne vairāk par 1 miljonu eiro par vienu darījumu, viņš varēs saņemt no valsts. Noderīga lieta. Svarīgi ir kritēriji, kādi uzņēmumi uz šādām eksporta garantijām varēs pieteikties. To nevarēs uzņēmums, kuram ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēti nodokļu parādi – tā kā problēmas ar nodokļu nomaksu ir daudziem uzņēmējiem, garantiju pretendentiem savlaicīgi jādodas uz VID kārtot nodokļu maksājumu atlikšanu (jo tad tas neskaitās parāds). Cik viegli to izdarīt, spriediet paši, tomēr principā šāda prasība liktos loģiska, ja VID apņemtos strādāt operatīvi un ar izpratni.

Ja skatāmies citus kritērijus, tad redzam, ka šīs eksporta garantijas nesaņems mazie un lielie uzņēmumi, jo kritēriju prasība ir: eksporta apjoms pēdējā gada laikā bijis vismaz 500 000 eiro, bet nav pārsniedzis arī 2 miljonus eiro. Cik noprotams, šis kritērijs ir kompromiss, tomēr skaidrs, ka lielie uzņēmumi (vēl viens kritērijs – strādājošo skaits nepārsniedz 250 cilvēku) iebildīs.

Iespējams, ka atbilstošs starptautiskajai praksei, bet Latvijas situācijā diezgan garš ir periods, kādā garantijas tiek izmaksātas. Proti, ja preces/pakalpojuma pircējs Latvijas uzņēmumu ir pievīlis, tad jāgaida ir 90 kalendāra dienu, un vēl 30 dienu jāpieskaita, līdz tiekat pie naudas. Četri mēneši – diezgan skarbi.

Tiktāl par eksporta garantijām. Tagad par valsts galvojumiem kredītiem, ko komercbankas izsniegtu Latvijas uzņēmumiem apgrozāmajiem līdzekļiem un ilgtermiņa ieguldījumiem. Te valsts ir likusi pamatīgus atlases kritērijus.
Interesantākais ir nozares, kurām galvojumi NETIKS sniegti. Tās ir: vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, apdrošināšana, finanšu pakalpojumi, azartspēles, ieroču bizness, operācijas ar nekustamo īpašumu. Tiktāl viss pareizi. Interesanti, ka Latvijas samērā spēcīgais būvnieku lobijs nav spējis novērst to, ka arī būvniecībai galvojumi izsniegti netiks. Tiesa, būvnieki var mēģināt pie galvojuma tikt, pierunājot savu pasūtītāju, lai tas ņem galvojumu, jo tādi ir atļauti tad, ja būvniecība tiek veikta „kredītņēmēja ražošanas nodrošināšanai”. Cita lieta, ko mēs saprotam ar „ražošanu”. Ceļu būve vai cita infrastruktūra laikam ražošana nav, ofisu centrs arī diez vai. Jebkurā gadījumā domāju, ka būvnieki nikni protestēs.

Jārēķinās ar vēl šādām prasībām. Latvijas Bankas apstiprināta izdruka no Kredītu reģistra par visām kredītņēmēja saistībām, kas izdota ne agrāk kā piecas dienas pirms galvojuma pieprasījuma iesniegšanas – principā loģiska prasība, vienīgi es neredzēju valdības projektā skaidrojumu, pēc kādiem kritērijiem galvojuma devēji šo Kredītu reģistra informāciju vērtēs. Tā teikt, kad saistību nasta tiks uzskatīta par pārliecīgu, kad – pieņemamu.
Vēl, ja vēlēsieties saņemt valsts galvojumu, jums būs jāiesniedz trīs banku, tostarp valstij piederošās Hipotēku un zemes bankas atteikums izsniegt kredītu bez papildus nodrošinājuma (valsts galvojuma šajā gadījumā); nāksies atkal patērēt laiku un enerģiju, lai šādus atteikumus savāktu.

Bažas rada arī galvojumu iesniegumu vērtēšanas kārtība. Vispirms to dara īpaša starpresoru padome, tomēr, pat ja padome piekrīt, finanšu ministrs var padomes ieteikumu noraidīt. Tā teikt, galvojuma piešķiršana vai liegšana atkarīga no Eināra Repšes sprieduma. Diemžēl ar to vēl nepietiek. Ja Repše piekrīt, piekrišana vēl jāsaņem no Saeimas Budžeta un finanšu komisijas, turklāt es projektā nespēju atrast termiņu, kādā Saeimas deputātiem savs spriedums jāsagatavo. Ja Saeimas komisija iebilst pret galvojumu, pat padomes un Repšes „jā” ir nepietiekams. Citiem vārdiem sakot, galvojumu piešķiršanā lielākā loma būs politiķiem, kas Latvijas gadījumā neko labu nesola.

Nelāgi arī tas, ka galvojumi faktiski nebūs pieejami maziem un efektīviem uzņēmumiem: valdības projekts paredz, ka galvojums nepārsniegs tā prasītāja ikgadējos izdevumus par algām 2008. gadā. Respektīvi, ja jūs ražojat preci vai pakalpojumu, kur daudz cilvēku nav nepieciešami, tad galvojums būs neliels, kaut jūs būtu izdomājuši ko ģeniālu.