Redaktora sleja: Domu figūras un detaļas

Autors: Agnis Buda @ 02.01.2012

Redaktora sleja: Domu figūras un detaļas
Foto: Māris Ločmelis, Sunsstudio

Arvien mēs tiecamies pēc jauniem apvāršņiem domāšanā. Mūs sajūsmina teiktā dziļums, domu figūras, paradoksāli izteicieni. Piemēram: „Apgalvojums, ka mašīnas var domāt, ir tāds pats kā frāze „zemūdenes var peldēt pa ūdens virsmu”,” ko pauda Ēriks Šmits, Google izpildpriekšsēdētājs Inovāciju konventā Briselē. Un forumu pārpildīja šāda līmeņa smadzeņu izstrādāti produkti – ne tāpat vien. 
Eiropas ekonomika, pēdējos gados mazliet aizdreifējusi pakalpojumu sfēras virzienā, tagad maina kursu, iepeldot riskantajos inovāciju ūdeņos.   

Laužoties cauri finanšu krīzei, banku krīzei, parādu krīzei, eiro krīzei, kontinentam beidzot bija jāsaprot, ka tām agri vai vēlu sekos tehnoloģiskā krīze. Lai arī, protams, jēdziens inovācijas ir daudz visaptverošāks par vārdu tehnoloģijas. 

Kontinenta ekonomiskās stratēģijas izmaiņas, kas paredz iepludināt desmitiem miljardu tieši inovācijās, var nodēvēt par vienu no vismazāk ieraudzītajiem aizvadītā gada notikumiem. Pie vispamanītākajām sāgām, kas kopš novembra vidus arvien vairāk sāka pildīt mediju dienaskārtību, neapšaubāmi pieskaitāmi Snoras un Latvijas Krājbankas krahi, tādējādi arī airBaltic šī brīža – plus vēl sagaidāmā – akcionāru nomaiņa.

Protams, viena no visvairāk akcentējamām – pirms klajā nāks vēl citas – lietām LK skandālā bija savdabīgais airBaltic akcionāru līgums, kurš paredzēja ārkārtīgi strauju privātā uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas akciju atdošanu valstij nebūt ne par tirgus vērtību – tas no vienas puses. No otras – fakts, ka Satiksmes ministrija Latvijas Krājbankā turēja divdesmit miljonus latu.

„Pagaidām neesmu atklājis neko, kas liecinātu, ka norunātais būtu kaut kas cits, ārpus līgumiem,” – tādu vai tamlīdzīgu atbildi mēs sagaidītu no ikviena valsts dienestā strādājošā, kas bijis kaut cik tuvu airBaltic epopejai. 

Numurā rezumējam 2011. gada galvenos notikumus dažādās jomās, protams, to uzskaitījumu varētu turpināt, piemēram, ar redakcijas iekšējās aptaujas rezultātiem. Lūk, daži no tiem. Aizvadītais gads mūsu domāšanā un dzīvesveidā: arvien aktuālāki kļūst jautājumi par pamatvērtībām; centieni atgriezties pie autentiskām vērtībām – ar auru un leģendu; vēlmju/vajadzību racionalizācija, analītiskāka izvērtēšana; intelekta pārākums pār izrādīšanos; veidojam zemas pašapziņas republiku. 

Jaunais Latvijā: nopietnu politiķu un lielu uzņēmumu iesaistīšanās sociālajos tīklos; gruponi, to līdzinieki un sekotāji; SSD diski; multitaskings; koprades stratēģija sasniedz arī mūs. Hipsteri, plankings, boulings. Sevi pierādījušie: Andris Bērziņš, Āris Žīgurs, Nuriels Rubīni, Pols Krugmens, Bruno Mellis, Marks Cukerbergs, Jānis Jaško, Kristofs Blauss. Galvenās inovācijas: Google Prius un HugLock.

Neiztiekam arī bez jautājuma – ko sagaidām? Mūžīgās W veida ekonomiskās līknes, jebkuru augstas pievienotās vērtības ražotni, kreatīvos tīklus internetā, naturālo saimniecību atgriešanos, uzticības kā vērtības palielināšanos, to, ka mazāk būs vairāk, kā arī profesijas DNS kodētājs izplatīšanos.

Tāpat šajā numurā padziļināti pievēršamies tēmai Sievietes biznesā, tomēr to neaplūkojot primitīvu paba sarunu līmenī – ir vai nav labākas par vīriešiem. Viena no lietām Latvijā acīmredzama: „Vadītājas bieži pieņem vīrišķīgu/autoritatīvu vadības stilu,” secina Edgars Ivanovs savā analītiskajā rakstā.

Kā bieži tas ir – visas atbildes meklējamas detaļās. Jau pieminētajā Inovāciju konventā atsevišķa programmas daļa tika veltīta šīm pašām genderatšķirībām biznesā, viens no minētajiem piemēriem attiecās uz biznesa plāna sastādīšanu. Teiksim, sievietes ierakstītajiem skaitļiem uzticēsies, kamēr vīrieša rokas ierakstīto skaitļu ticamību biznesa plāna aplūkotājs reizinās ar koeficientu 0,8. Taču, tiklīdz runājam par prasmi atrast finansējumu šim pašam plānam, atklāsies vīriešu priekšrocības. Atliek vien iedziļināties, un pat sakrālā uzņēmējdarbības joma uzrādīs milzumu genderatšķirību nianšu. Ne velti. Pretpoliem taču jāpievelkas, vai ne?  

 

Komentāri:




Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK"

Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050

T. 67029363, F. 67357584,

e-pasts redakcijai: kapitals@kapitals.lv

abonēšana: abon@kapitals.lv

mārketings: marketings@kapitals.lv

Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja.
Citējot, atsauce uz avotu obligāta.
Par faktu materiālu ārštata autoru darbos izdevniecība atbildību neuzņemas.

© Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010