Rungainis: Kas notiek?
Autors: Ģirts Rungainis @ 30.11.2008
Foto: LETA
Krīzes ir neatņemama kapitālisma sastāvdaļa, un jo attīstītāki kļūsim, jo vairāk tās jutīsim, būdami dziļāk ieintegrēti globālajā darba dalīšanas tīmeklī. - Rietumu civilizācija pakāpeniski kļūst par postindustriālu, uz pakalpojumiem bāzētu ekonomiku, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem. - Latvijas ekonomikai kopumā vajadzētu diezgan ātri atgūties un darboties tālāk.
Visas valstis kapitālisma ražošanas sistēmā periodiski pārņem drudžaini mēģinājumi nopelnīt naudu bez ražošanas (produkta vai pakalpojuma radīšanas) procesa starpniecības.
(All nations with a capitalist mode of production are seized periodically by a feverish attempt to make money without the mediation of the process of production.)
Kārlis Markss
Kas izraisīja šo krīzi?
Uzsvēršu trīs galvenās tendences. Pirmā ir svārstības starp valsts ietekmi ekonomikā un pilnīgu tirgus brīvību. Trīsdesmito gadu krīze radīja viedokli par brīvā tirgus ierobežoto spēju pašregulēties un nepieciešamību pēc valsts iejaukšanās, lai mazinātu iespēju rasties aktīvu burbuļiem un novērstu vai mazinātu to izraisītās krīzes. Šīs pieejas ideologs bija Džordžs Meinards Keinss. Tā veiksmīgi darbojās līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad uz Keinsa pieņēmumiem balstītā politika izraisīja augošu inflāciju, kuras savaldīšana noveda pie krīzes un ASV krājaizdevumu sabiedrību masveida maksātnespējas 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Šīs kataklizmas izraisīja paradigmas maiņu – no valsts iejaukšanās nepieciešamības uz valsts lomas samazināšanu un brīvā tirgus apoloģētiku, kas izpaudās kā reiganomika, tečerisms, deregulācija, privatizācija, nodokļu samazināšana un strauja finanšu sektora attīstība, ko pavadīja tehnoloģiju sprādziens un globalizācija. Liels brīvā tirgus triumfs un eiforijas radītājs bija valsts ietekmes ellišķīguma iemiesojuma PSRS un tās satelītu pilnīgs sabrukums, kā arī šķietami neapturamā un neierobežotā brīvā tirgus ekspansija pasaulē. Tagad mēs redzam šī cikla beigas – acīmredzami pieaug valsts ietekme un nepieciešamība pēc tās, sagaidāms regulāciju, nodokļu, ierobežojumu un kontroles pieaugums kā no valsts, tā arī no sabiedrības puses. Līdz nākamajam ciklam, kad atkal viss mainīsies.
Otrā tendence ir fakts, ka rietumu civilizācija pakāpeniski kļūst par postindustriālu un galvenokārt uz pakalpojumiem bāzētu ekonomiku, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem un tādējādi uztur negatīvu maiņas bilanci ar pārējo pasauli. Tā ir pašapmierināta un vīzdegunīga politika, kas nav, protams, ilgtermiņā uzturama un nozīmē to, ka mums un nākamajām paaudzēm būs jāmaksā parādi, kredītprocenti un jāiemācās vai nu vairāk radīt preču un pakalpojumu, ko pārdot pārējai pasaulei, vai mazāk tērēt. Tas atspoguļo 21. gadsimta ģeopolitisko tendenci – relatīvu rietumu civilizācijas norietu austrumu civilizāciju un Āfrikas priekšā. Pašreizējā krīze ir viens no šīs tektoniskās izmaiņas grūdieniem.
Trešā tendence ir saistīta ar otro, un tā ir fakts, ka uzkrājumu deficītu rietumos finansē uzkrājumu pārpilnība austrumos – tuvajos un tālajos, kas atļauj, pirmkārt, ASV, bet arī citām rietumu valstīm dzīvot pāri saviem līdzekļiem un izveidoties aktīvu burbuļiem masveidā, radot maldīgo iespaidu, ka esam bagātāki nekā īstenībā, kas padara mūs nepamatoti optimistiskus, palielina atraušanos no zemes skarbās realitātes un beigās atgriež uz tās ar daudz sāpīgāku blīkšķi. Ķīnas nevarēšana vai nevēlēšanās palielināt iekšzemes patēriņu un valūtas kursu pret rietumu valūtām ir palīdzējusi radīt un veicinājusi šo krīzi. Sanāk tā, ka mēs bīstami sākam atgādināt narkomānu, kurš, uzsēdies uz resnas Ķīnas naudas adatas, atrodas eiforijā un neapzinās bojāejas ceļa nožēlojamo virzienu.
Latvija mēnesnīcas fonā
Tas viss izskatās pēc nopietnas strukturālas krīzes, kas varētu vilkties trīs līdz sešus gadus, un mēs esam tikai krīzes pirmajā gadā. Bezdarba pieaugums, kopprodukta, patēriņa un budžeta samazināšanās, apgrūtināts eksports, dārgāks imports, grūtāk pieejami kredīti ir realitāte, kas varētu būt smagākais pārbaudījums Latvijai kopš atgriešanās kapitālismā. Nekustamā īpašuma vidējais cikls pasaulē ir 18,3 gadi, tādēļ ātra cenu lejupslīdes apstāšanās kopumā nav iespējama un ir sagaidāma ne ātrāk kā pēc gadiem trim četriem – ar varbūtēju cenu pieauguma sākumu sestajā līdz astotajā šī cikla gadā un iepriekšējo cenu sasniegšanu tikai ap 2025. gadu. Turklāt šis nebūt nav pesimistiskais scenārijs, jo būtu jāņem vērā arī tas, ka ap 2025. gadu Latvijā varētu būt vairs tikai ap 2 miljoniem iedzīvotāju – tātad jaunu dzīvojamo platību vajadzēs mazāk.
Labās ziņas?! Zināmu optimismu vieš Eiropas Savienības līdzekļu pieejamība, zemais aizņēmumu līmenis mājsaimniecībās, darbspējīgo iedzīvotāju skaita pieaugums uz optimistiskas un enerģiskas jaunatnes rēķina, samērā zemais un primitīvais mūsu ekonomikas attīstības līmenis, kas atļauj vienkārši sasniegt būtiskus uzlabojumus, Latvijas darbaspēka pieejamība ārvalstīs, lai – vai nu atgrieztos un strādātu kvalificētāk, vai sūtītu naudu uz mājām, ne pārāk augstas enerģijas, pamatvielu un pārtikas cenas, veselīga situācija Skandināvijas valstīs un Vācijā, kas ļauj noturēties mūsu finanšu sistēmai, ātrāk atsākt finansēšanu un turpināt Latvijas lauku un uzņēmumu pārņemšanu. Ja neņemam vērā nekustamā īpašuma, mazumtirdzniecības un dažas ar tām saistītās nozares, ekonomikai kopumā vajadzētu diezgan ātri atgūties un darboties tālāk.
Ko darīt?
Latvijas spēju augt un attīstīties nosaka darbaspēka pieejamība un tā kvalitāte, finanšu kapitāla pieejamība un atbilstība ekonomikas vajadzībām, uzņēmējdarbības vides patiesa sakārtotība un atbalsts uzņēmējiem. Tieši uzņēmēji ir katras ekonomikas sāls. Viņi rada visas darba vietas, nopelna visu naudu un samaksā visus nodokļus. Proti – tikai pēc tam, kad uzņēmēji samaksājuši nodokļus, valsts var radīt savas darbavietas, balstoties uz nodokļiem. To valstij un sabiedrībai nekad nevajadzētu aizmirst. Ļaujiet mums strādāt, un kopā izcelsim Latviju saulītē!
Ingus Stūrmanis
01.12.2008 0:59
Paldies, Ģirt, par tavu skaidrojumu. Piekrītu, ka pastāv visas tevis minētās tendences un tieši tās ir arī galvenie cēloņi, kapēc ir tā un ne savdāk.
Par krīzi - viss ir ciklisks, turklāt - kas tad ir krīze? Ar krīzi ir pārņemti tikai monetārās sistēmas kalpi, jo nauda šodien ir vienīgā vērtība un dzinulis, lai kaut cilvēks kaut ko darītu, un tieši tā ir arī pati lielākā kļūda.
Par to, kas notiks tālāk un ko darīt, var mēģināt prognozēt balstoties uz pagātnes notikumiem, var izmantot teorijas, bet man tāda aizdoma, ka neskatoties uz centieniem visu kontrolēt, regulēt, paredzēt, pasaulē tomēr valda pārāk liels haoss - sava veida kārtība, kuru vada cilvēki, sabiedrība, ne investori un virtuālas naudas sistēmas.
Un man ir arī tāda aizdoma, ka agri vai vēlu, bet virsroku ņems labas idejas par ilgtspējīgu un pašpietiekamu sistēmu, kuru radīs paši cilvēki. Es runāju par "Uz resursiem balstītu ekonomiku", par to, ka faktiski viss jau ir izgudrots un mums ir tik vien daudz resursu, lai visiem pietiktu. Un nemaz nevajag naudu. Ir visas iespējas esošās tehnoloģijas izmantot ar domu par rītdienu. Ne jau nauda attīsta jaunas iespējas un tehnoloģiajs, bet gan inženieri un zinātnieki, kuriem patīk darīt to, ko viņi dara. Un ne vienmēr ir vajag nauda, bet gan vēlēšanās. Šodienas sabiedrība vienkārši ir atradusi kaut ko darīt vienkārši tāpat. Neviens nedod naudu, nekas nekust uz priekšu, un tā ir pati lielākā kļūda, ko pašreizējā monetārā sistēma ir nodarījusi cilvēcei.
Varbūt manis rakstītais mums visiem šķiet mazliet dīvains, bet es tiešām visiem iesaku nosakatīties filmu Zeitgeist 2 jeb Zeitgeist: Addendum, kuras otrajā daļā Fresco kungs stāsta par savu redzējumu. Ļoti iedvesmojoši.
Pirmā daļa arī, protams, ir saistoša :)
p.s. un aicinu ikvienu padomāt, pirms kāpt vēlreiz uz tā paša grābekļa. ja mums ir informācija, ideja un resursi, kāpēc gaidīt gadu, desmit gadus un visu laiku attaisnoties, ka nav naudas, kas ir pilnīgās muļķibas, ja to var sākt darīt un realizēt visas labās idjeas kaut tūlīt. (ja nesapratāt, noskatieties filmu Zeitgeist Addendum)
Politiķis
24.11.2008 16:37
Ja politiki un uzņēmumu vadītāji centīsies maksimizēt savu peļņu, neņemot vērā sociālos un risku aspektus, tad mēs vienmēr nonāksim te, kur esam - dziļā, dziļā.....
Raimonds - no vidusslāņa
19.11.2008 17:06
Paldies par viedokli un komentāru, kurš to rosinājis!
Vai zemeslodes griešanās ap savu asi ir mūžīga? No kāda skatupunkta uz to raugās. Līdzīgi, manuprāt, ir arī ar kapitālistiskās ekonomikas attīstības cikliskumu.
Prognozes, lai kā tas kādam patiktu vai nepatiktu, ir tas, ko no ekspertiem gaida investori. Investē pat tie cilvēki, kuri to neapzinās - sūtot bērnus latviešu vai krievu skolā, ejot uz Holivudas vai Eiropas kino, apmeklējot 18. Novembra pasākumus vai skatoties tos televīzijā. Neapzinīgos "investorus" prognožu pretrunīgums var kaitināt, un galvenokārt tas notiek tādēļ, ka viņiem pašiem nav sava viedokļa, tādēļ arī citu viedokļu/pieeju pieņemšana ir apgrūtināta.
Galvenais, ka šādi komentāri rosina domāt, meklēt savu atskaites punktu un izdarīt personisku izvēli. Konstruktīvā viedokļu apmaiņā gan ir ieinteresēts ikviens rakstītājs, jo bez atgriezeniskās saites rodas sajūta, ka tiek runāts tukšumā.
Arturs-pensionars
16.11.2008 11:23
Visu cienu rakstitajam,jo karam ir savas domas un tiesibas izklastit savus uzskatus.
mana skatijuma daudz kas pareizs raksta ir fantastiski sajaukts rosola.Te sis tas no ekonomikas teorijas,sis tas no sociologijas,dazas druskas no politologijas.Bet pilnigi iespejams,ka sads domu gajiens laus kada galva uzliesmot dzirkstij - evrika.
Problema ir ta,ka lidz sim vel nekur un nekad neviens nav uzminejis ka pec tam tiks nosaukts kartejais cikls.Visi grupejumi ir vesturiskais novertejums,bet ne prognoze.
Sabrukusas ir spilgtas civilizacijas sakot ar Egipti un Romu un beidzot ar tukstosgadigo reihu un padomiju,kuras gan neviens nenosauks par kaut ko spilgtu,bet briesmigu gan.
Pasaule ir iekartota ta,ka viss piedzimst un viss noveco un mirst,nekas nav muzigs.Tad luk ari ekonomika ka sistema,var pat teikt ka muzamezs ,aug veidojas luzt,mirst,neviens nezin tiesi kura vieta krit nakosa sekla un aug jauns stads.
Visas sis regulesamas ir tikai darza zaru apgriesanas operacijas,bet koks kritis pec gadiem ,kad, cilveks precizi to nezin.
No tekta izriet,ka visa centra atrodas informaciju glabasanas,plusmu virzienu,atruma,astrades panemienu un daudz citu nosacijumu.Mums,protams,ir liela velme lai viss notiktu saskana ar prognozem un iegribam,bet nenotiek.
Es konkretizejot pieturos pie domas,ka pastavosas sistemas centrala problema ir atsevisku individu iegriba but ietekmigakiem izmantojot bagatibas iespeju sviru.Velme istenot so iedomu,tiek izstradatas jaunas un jaunas pardalisanas shemas,so shemu brukuma punktos tad ari uzliesmo tas ko pienemts saukt par cikliskajam vai citadam krizem.
Pedejas desmitgades pardales centrala ass ir gajusi caur elektroniskas naudas sistemas visaptverosu ieviesanu,bet elektroniska nauda ,protams,nemot vera sos atvasinatos instrumentus,kuri ka tirznieciba ar indeksiem ir, pirmkart virtuala,otrkart,un tas ir galvenais,balstas uz pilnigi neekonomisku uzticibas principu.Tagad klaiga par uzticibas krizi starpbanku norekinu sistema,Kur uzticibas norekinu ekonomiska definicija ? Nedomaju,ka naudas kokam pienacis luzsanas vecums,bet ka kautkat izjucis auglu sadales mehanisma,tas nu gan skaidrs.
Meklētājs
Kapitāls TV
Aptauja
Plānojam žurnālu kopā - iesakiet tēmas, par kurām vēlētos lasīt!
Kapitāls iesaka
|
Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK" Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050 T. 67357585, F. 67357584, e-pasts: marketings@kapitals.lv abonēšanai: abon@kapitals.lv |
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja. © Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010 |
alberts
08.06.2010 20:16
Jā,ja,pensionari ir pielikusi TEV pie galvas pistoli un grib atņemt TEV tos Tavus tukstošus,jo vini ir dikti "priviliģēti"Kā tev mute vareja paverties?Pamēgini iozdzīvot ar 150-200 Ls,tas ir labakaja gadījumā.Tas par šodienas tavu koment.Ārprāc,ko var sagaidīt no "ekonomistiem"!