Saldējums Igaunijas un Latvijas biznesa attiecībās

Autors: Kristaps Pētersons, LTV ziņu dienesta ekonomikas korespondents @ 01.12.2009

 

Igauņiem raksturīga tolerance un diplomātiskums, latviešiem – neatlaidība un centība. Šādus secinājumus var izdarīt, iedziļinoties abu valstu biznesa attiecību uzbūves struktūrā. Taču kādā no biznesa laikraksta Aripaev nesenajām konferencēm igauņu diplomātiskuma vadzis lūza. Kaubamaja valdes loceklis Jiri Keo aicināja neinvestēt Latvijā un Lietuvā, jo to biznesa vides krīzes laikā esot kļuvušas netīras. Piebalsoja arī celtniecības produktu ražotājs Guido Piksars, sakot, ka trīs reizes Latvijā mēģinājis uzsākt biznesu, bet tas beidzies ar finansiāliem zaudējumiem. Vēlākā telefonsarunā viņš atklāj, ka Latvijā viņam bijušas grūtības ar godprātīgu partneru izvēli un arī neefektīvām bankrota procedūrām, kuru dēļ pie partneriem iesaldētas lielas naudas summas. „Ja Igaunijā esam pieraduši pie Somijas un Zviedrijas komersantu sadarbības ētikas principiem, Latvijas biznesa vidē dominējoša ir cita stila darījumu kārtošana. Jūs to acīmredzot esat pārņēmuši no krievu biznesmeņiem.” 

Taču latvieši nav atmetuši cerību sadarboties ar ziemeļu kaimiņiem – aktīvāk nekā jebkad agrāk Latvijas uzņēmumi izmēģina laimi Igaunijā, atverot veikalus un meklējot jaunus klientus.

Tīkla lielvalsts

Igauņu nacionālais sīkstums, draudzēšanās ar somiem un lēnprātība ir tikai redzamākās īpašības, kas piemīt arī tās biznesa videi. Lielu lomu spēlē politika. Biznesa kursa nostādīšanai Rietumu virzienā svarīgs bija 2002. gads, kad pie varas atgriezās tēvzemietis Marts Lārs. Viņš uzskatīja, ka līdz tam lielāko daļu naudu pelnošos biznesa projektus kūrēja uzņēmēji ar interesēm Austrumu virzienā, kuriem labu augsni nodrošinājuši kreiso centristu (Edgars Savisārs) un tautsavienības (Arnolds Rītels) centieni.

Tandēmā ar Igaunijas prezidentu Lenartu Meri lietas sāka mainīties. Ar strauju valsts internetizāciju, kurā liels nopelns ir L. Meri padomniekam Linnaram Vīkam, uzņēmējiem krietni tika samazināts birokrātisku procedūru skaits un laika patēriņš attiecībās ar ierēdņiem. Informāciju tehnoloģiju integrācija visos līmeņos nākamos desmit gados bija virziens, kuru nodefinēja pat prezidenta akadēmiskā padome. 

Valsts pārvalde sāka praktizēt vienas pieturas aģentūras principus un jebkuru nodokļu maksātāju uztvert kā klientu, kam jāsniedz kvalitatīvs serviss. Tika nodibināti valsts pārvaldes darbības un kvalitātes standarti. Izmaiņas bija arī nodokļu sistēmā, kur lielākais sasniegums ir latviešu apskaustā 100% nodokļa atlaide ienākumiem, kas investēti atpakaļ uzņēmumā. Izglītības un zinātnes citadele Tartu ieguva jaunu elpu – datorizācijas projekts Tīģera lēciens pāris gados izmainīja skolu darbu, bet ar amerikāņu palīdzību igauņi ķērās pie vērienīgās gēnu datu bankas izveides.

Šādas iniciatīvas nepalika Rietumu investoru nepamanītas – viņi strauji mainīja priekšstatu par Igauniju. Kaimiņvalsts ārvalstu investoru padomes vadītājs Jens Kristiansens atklāj, ka tūkstošgades maiņa pilnībā izmainīja arī Igaunijas biznesa vidi. Valsts pārvalde uzkrājot, nevis tērējot, sniedza labu piemēru arī uzņēmējiem, bet centieni uzlabot e-pārvaldi mudināja aktīvāk izmantot modernās tehnoloģijas.

Izmainījās arī paši igauņi. Biznesā ienāca gados jauni cilvēki, kuru dominējošā svešvaloda bija angļu. Un nebija jāpaiet pat desmit gadiem, lai pierādītos, ka mērķis kļūt par IT līdervalsti Ziemeļeiropas reģionā attaisnojies. No populārās failu apmaiņas programmas Kazaa radās pamats igauņu lepnumam ar zviedru iepakojumu – Skype. Tieši Skype nodrošināja to, ka augusta pēdējā dienā Igaunijas IT koledžā tika parakstīts lielākais pirkšanas/pārdošanas kontrakts Baltijā – 2,3 miljardi dolāru. Savukārt, pārdodot Skype interneta tirgotavai e-Bay, Igaunijas ekonomikā ieplūda aptuveni 350 miljonu dolāru.

Eiro radīs barjeru

Slavinājumi ārvalstu presē cēla igauņu pašapziņu. Daži Latvijas uzņēmumi, kas joprojām cenšas ielauzties Igaunijas tirgū, atklāj, ka pārlieku izteikta pašpārliecinātība un pārākuma sajūta ir divi no negatīvajiem faktoriem, kas novēroti atiecībās ar kaimiņiem. 

Otrs – paaudžu domāšanas atšķirības. Nereti Latviju biznesa sarunās pārstāv vecāka, bet Igauniju – jaunāka paaudze. Psihologi norāda, ka valodu barjera, viedokļu nesakritība vērtību jautājumos un skatā uz dzīvi var izrādīties mulsinoša un kaitēt turpmākai komunikācijai. 

Trešais nozīmīgais faktors ir publicitāte. Ziņas, kas tiek atspoguļotas Igaunijas medijos par Latvijas biznesu un ekonomiku, nav tās pozitīvākās. Igauņiem radies priekšstats, ka mūsu biznesa vide ir pārņēmusi slāviskas tradīcijas. Šādu smalkjūtīgu mājienu saņēmu no kāda ietekmīga igauņu uzņēmēja novembrī notikušajā Latvijas jubilejas atzīmēšanas pasākumā Lido Tallinas jaunatklātajā Solaris tirdzniecības centrā. Viņam daļēji piekrīt arī Aivars Tihanē – igauņu enerģijas milža E.Energia pārstāvis Latvijā: „Jūs vairāk domājat par to, kā attiecības uzreiz pārvērst naudā. Te var saskatīt kaut ko no slāviskām biznesa tradīcijām.” Viņš cer, ka abu valstu asā konkurence drīz pārvērtīsies par sadarbību.

Otrs interesants sektors ir mazumtirdzniecība. Lai gan oficiāli tiek ziņots, ka igauņu Selver nav rēķinājies ar tik lieliem zaudējumiem un tāpēc atstājis Latvijas tirgu, patiesībā tas, kā vērtē igauņu biznesa analītiķi, esot bijis tālredzīgs solis. Plānotā eiro ieviešana Igaunijā 2011. gadā biznesu ar Latviju padarīšot vēl neizdevīgāku. 

Igaunijas premjers Andruss Ansips ir pārliecināts, ka viņa valstī pēc diviem gadiem tiks ieviests eiro. Mērķis – kļūt konkurētspējīgākai. Arī par Latviju. Analītiķi norāda, ka eiro ieviešana Igauniju investoru acīs nostādīs nesalīdzināmi labākā stāvoklī nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Latvijas diplomātiskais korpuss attieksmes maiņu neesot novērojis un pēdējā laikā uzplaiksnījušās frāzes dēvē par „dažiem emocionāliem izteikumiem”. Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums atklāj, ka nav patīkami dzirdēt citu valstu uzņēmēju neapmierinātību, taču tāpēc jau neesot jānokar galva, bet gan jāstrādā. 

Latviešu centieni

Līdz šim latvieši nav bijuši plaši pārstāvēti vistuvākajā ziemeļu kaimiņzemē. Kamēr igauņu investīcijas pārsniedz 913,2 miljonus latu, latvieši Igaunijā investējuši vien 14,9 miljonus latu. Vēstnieka K. Eihenbauma mudināts, uzņēmējs Aigars Strauss sapulcējis tādus uzņēmumus kā Lāči, Pūre Food, Latvijas Balzams un Dzintars, atklājot pirmo Latvijas zīmolu veikalu Ogu maize Tallinas jaunuzceltajā tirdzniecības centrā Rocca Al Mare. 

Igaunijas prese un ražotāji šogad aprīlī norādīja uz sava prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa netaktisko rīcību, kad viņš paziņoja, ka Latvijā ražotie saldējumi viņam garšo daudz labāk par igauņu piedāvājumu. Arī šāds Igaunijas augstākās amatpersonas solis iedrošinājis Latvijas komersantus izmēģināt laimi pie kaimiņiem.

Konkurence Igaunijā pārtikas ražošanā ir milzīga, atzīst Pūre Food vadītājs Aivars Žimants. Ielauzties te varot tikai ar inovatīviem produktiem, kas atbilst igauņu gaumei. Savu pieredzi viņš atceras ar smaidu: „Ja igaunis saka nē, tas neko nenozīmē. Mēģini vēlreiz! Kāp atpakaļ pa logu! Tikai ar neatlaidību šeit kaut ko var panākt.” Nereti uzņēmēji tiek mudināti darbā pieņemt Igaunijā dzīvojošos krievus, jo ar viņiem ir vieglāk daudz ko sarunāt. Igauņi punktuāli beigs darbu, ievērojot pat vissīkākās darba likuma nianses, un visi kā viens jūlijā vai augustā paņems atvaļinājumu. Tādējādi darbs vasaras mēnešos Igaunijā var tikt pilnībā paralizēts.

Dibināt uzņēmumu Igaunijā apsvēruši daudzi, bet to realizēt spējuši tikai daži. Nesen uzņēmējs Vasilijs Smulis LTV raidījumā Sarkanā līnija publiski paziņoja par savas galdniecības un mēbeļu ražošanas pārcelšanu uz Igauniju. Neviens no aptaujātajiem publiski runāt gan nevēlās, taču atzīst, ka nevis nodokļu politika vai labvēlīgāki nosacījumi ir iemesls uzņēmumu pārcelšanai uz Igauniju, bet gan attieksme. „Šeit mūs uztver kā naudas pelnītājus ekonomikai, nevis naudas rausējus savām kabatām. Žēl, ka neizjutu to Latvijā,” atzīst kāds 25 gadus vecs latviešu uzņēmējs Igaunijā.

 

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: