Toms Dzenis. Krīzes bizness un kapitāla piesaiste

Autors: Toms Dzenis, IBS Prudentia @ 01.09.2010

 

 

Ārējo faktoru ietekmi, piemēram, pieprasījuma kritumu gan vietējos, gan eksporta tirgos, uzņēmēji nevar kontrolēt, tomēr viņiem ir jābūt spējīgiem pielāgot savu biznesa modeli. Lielākie problēmu cēloņi ir iekšējie faktori un to kontroles mehānismi. Piemēram, uz strauju izaugsmi balstīts biznesa modelis bieži vien nav optimizēts – t. i., nav spējīgs laicīgi pielāgoties mainīgajam tirgum, it sevišķi, ja ir sācis darbību kredītu buma laikā – darbojoties vieglos naudas līdzekļu pieejamības apstākļos. 

Ja uzņēmuma vadība un īpašnieki Latvijas straujās izaugsmes gados ir bijuši veiksmīgi biznesa veidotāji, tad krīzes laikā viņiem ir jābūt spējīgiem kļūt par kontrolieriem, kas nozīmē – spēt optimizēt/restrukturizēt biznesu. Tomēr ne visi ir spējīgi veiksmīgi veikt šādu biznesa ideoloģijas transformāciju. To ietekmē arī citi faktori, piemēram, ciešas attiecības ar darbiniekiem, nespēja norakstīt stratēģiski nepiemērotas investīcijas u. tml. Līdz ar to, lai veiktu iespējami radikālus soļus uzņēmuma darbības un ideoloģijas maiņas virzienā, ir jāpiesaista jauns menedžments, t. i., krīzes menedžeris, kurš spētu no neitrāla skatupunkta izvērtēt uzņēmuma darbību. 

Tomēr arī ar uzņēmuma vadības nomaiņu pret krīzes menedžeriem bieži vien nav līdzēts, jo pastāv arī iepriekš minētās likviditātes problēmas, kas ierobežo uzņēmuma veiksmīgu attīstību. Viens no iespējamiem risinājumiem ir papildu kapitāla piesaiste.

Protams, var argumentēt, ka papildu kapitāla injekcija uzņēmumā krīzes apstākļos „atšķaida” esošos īpašniekus par relatīvi zemu cenu (salīdzinot ar pirmskrīzes periodu). Tomēr papildu kapitāla piesaistei tieši pirms ekonomikas izaugsmes atsākšanās ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, piesaistot papildu kapitālu, uzņēmums spēj turpināt darbu pie savu attīstības plānu realizēšanas (ekonomikas recesija ir ļoti izdevīgs tirgus pārdales periods). Otrkārt, uzņēmums, sadarbojoties ar trešo pusi (piemēram, finanšu investoru), spēj veikt nepieciešamās izmaiņas un optimizāciju uzņēmuma biznesa modelī un pārvaldē, kas citādi būtu sarežģīti realizējamas. Kopumā papildu kapitāla piesaiste tagad un tā pareizs lietojums var nodrošināt būtisku uzņēmuma vērtības pieaugumu pēckrīzes periodā.

Viens no visizplatītākajiem kapitāla piesaistes veidiem šajos tirgus apstākļos ir finanšu investora piesaiste uzņēmuma finanšu līdzekļu restrukturizācijai un/vai attīstības nodrošināšanai. 

Šis kapitāla piesaistes veids ir jo īpaši pievilcīgs to uzņēmumu īpašniekiem, kuri domā par sava uzņēmuma aktīvu materializāciju tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Pamata būtība šādam darījumam ir šāda: finanšu investors veic kapitāla injekciju cash in uzņēmumā. Ar jaunajiem naudas līdzekļiem uzņēmums vai nu pārstrukturē savus finanšu pasīvus (piemēram, samazina bankas kredītu ekspozīciju) un/vai sāk jaunu attīstības plānu realizāciju, līdz ar to palielinot savu ietekmi tirgū, kurā tas darbojas. Uzņēmuma vadība kopā ar finanšu investoru mērķtiecīgi sagatavo uzņēmumu tālākai pārdošanai (piemēram, ievieš lielāku caurredzamību biznesa procesos, uzlabo finanšu vadību u. tml.). Pēc iepriekš savstarpēji noteikta perioda finanšu investors vēlas materializēt savu investīciju (finanšu fondiem ir definēts investīciju turēšanas periods, pēc kura tiem ir vai nu jāmaterializē investīcija, vai nu arī jāpieprasa fonda dalībniekiem investīciju turēšanas perioda pagarinājums). Šajā brīdī ar īpašniekiem tiek panākta vienošanās, ka: 1) uzņēmums kopīgi tiek pārdots kādam trešajam investoram, līdz ar to materializējot visu pušu ieguldījumus, vai 2) uzņēmuma sākotnējie īpašnieki izpērk finanšu investoru, vai 3) finanšu investors pagarina investīciju turēšanas periodu (piemēram, ja ir redzams, ka tuvāko divu trīs gadu laikā ir gaidāms ļoti būtisks vērtības pieaugums).

Bez šī kapitāla piesaistes veida eksistē vēl uzņēmuma pilnīga/daļēja pārdošana stratēģiskajam investoram. Izplatīta darījuma struktūra pašlaik ir – stratēģiskais investors izpērk darījuma dienā līdz 50% no kapitāla daļām, pārējo 50% izpirkšanu noformējot kā atlikto maksājumu pēc noteikta laika perioda (-iem). Līdz ar to investors balansē uzņēmuma iegūstamo vērtību tagad un tuvākajā nākotnē, t. i., nodrošinot uzņēmuma īpašniekus pret nesabalansēti zemu pirkšanas cenu. Stratēģisko investoru priekšrocības ir: nozares biznesa zināšanu (tehnoloģiju, biznesa procesu vadības u. tml.) nodošana uzņēmumam; tagadējā finansējuma piesaistes tirgus apstākļos stratēģisko investoru gatavība veikt arī cash-out darījumus, t. i., pieļaut arī daļēju darījuma līdzekļu izmaksu īpašniekiem, t. i., to izlietojumu ārpus uzņēmuma; kā arī iepriekš minētās priekšrocības no jauna kapitāla piesaistes, kas ļauj optimizēt uzņēmuma darbību krīzes periodā.

Svarīgi piebilst, ka ir vēl pieejami citi kapitāla piesaistes veidi (t. i., mezanīns, sākotnējais publiskais piedāvājums, obligācijas u. tml.), tomēr tie ir pieejami tikai nelielai Latvijas uzņēmumu daļai, kuru biznesa izmērs ir pietiekams, lai varētu piesaistīt šādu finansējumu. Specializētie kapitāla piesaistes veidi it sevišķi ir populāri MBO*, MBI** u. tml. darījumu veidos, kur ir nepieciešams trešās puses finansējums, lai izpirktu uzņēmumu no iepriekšējiem īpašniekiem. 

Apkopojot visu iepriekš rakstīto, var secināt, ka pašreiz ir piemērots brīdis, lai biznesu restrukturizētu, tostarp izvērtētu iespējamu kapitāla piesaisti, kas iespējami ļauj nonākt izdevīgākā tirgus pozīcijā, salīdzinot ar konkurentiem, un palielināt uzņēmuma vērtību. 

 

* MBO – management buy-out – uzņēmuma menedžments izpērk uzņēmumu

** MBI – management buy-in – neatkarīgs menedžments izpērk uzņēmumu

 

 

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: