Uldis Osis. Praktiski ieteikumi pretkrīzes plāna īstenošanai

Autors: Uldis Osis, ekonomists @ 31.07.2009

Uldis Osis. Praktiski ieteikumi pretkrīzes plāna īstenošanai
Foto: LETA

Izdevumu samazināšana par 500 miljoniem latu tiek pasniegta kā milzu sasniegums, ka Latvija beidzot izglābta no krīzes. Tomēr tas gan ir ļoti optimistisks skats uz notiekošo. Reālā samazināšana vēl tikai parādīs, kur mēs esam un kas notiks tālāk.
Otra lielākā problēma ir tā, ka valdībā nav īsto cilvēku – viņi ir gaiši un spējīgi, bet ne šajā brīdī, kad vajadzīgi pavisam citi – ar netradicionālu, inovatīvu domāšanu, daudz enerģiskāki, līderi, kas ne tikai uzņemas atbildību, bet arī saprot, kāpēc to uzņemas, un zina, kā rīkoties konkrētajā situācijā.



Primārais, kas vajadzīgs, ir strukturālās reformas – pats arī esmu ieskicējis reformu plānu. Pretkrīzes pasākumu galvenais mērķis ir apturēt Latvijas ekonomikas lejupslīdi un sociālās sfēras degradāciju, veicot integrētu strukturālo reformu kopumu. Galvenie šo reformu uzdevumi: veikt valsts pārvaldes pārstrukturizāciju, izmantojot mūsdienu vadības metodes un tehniskos līdzekļus, pielietot efektīvākas plānošanas un makroekonomiskās regulēšanas metodes, turpināt administratīvi teritoriālās reformas pasākumus u. c.
Lai arī tas, iespējams, izklausās sarežģīti, lūk, daži konkrēti priekšlikumi.
Reformas valsts pārvaldē
1.    Pilnībā ieviest elektronisko parakstu kā obligātu publiskajā sektorā un noteikt, ka dienesta sarakste starp valsts pārvaldes institūcijām notiek tikai elektroniski. Iegūtais efekts būtu laika un materiālu ekonomija, aizstājot papīra informācijas nesējus ar elektroniskiem dokumentiem; tiktu atvieglota un padarīta ekonomiskāka dokumentu uzglabāšana, sistematizācija un meklēšana, samazinātos nepieciešamība tos pārvadāt (saskaņošana, parakstu vākšana utt.), samazinātos pasta izdevumi.

2.    Ieviest tiešsaistes videokonferenču režīmu publiskajā pārvaldē kā galveno komunikācijas līdzekli – tādējādi samazinātos nepieciešamība pārvietoties uz mazāk nozīmīgām, bet neskaitāmi daudzām tikšanām, apspriedēm un sapulcēm, samazinātos nepieciešamība pēc transporta līdzekļiem un to ekspluatācijas izdevumi (degviela). Ieviešot un pareizi pielietojot mūsdienu tehnoloģijas, iespējams arī krietni samazināt publiskajā sektorā strādājošo darbinieku skaitu – samazinātos izdevumi darba algām, telpu platība un to uzturēšanas izdevumi.

3.    Nepieciešams krietni paplašināt publiskā sektora iepirkumus darbiem un projektiem, kas vienlaicīgi nodrošinātu gan darbavietas, gan ekonomisko un sociālo efektu. Noteikt šādus iepirkumus par nacionālo prioritāti krīzes situācijā, neattiecinot uz šo jomu budžeta izdevumu samazinājumu. Ieguvums būtu bezdarba samazināšanās (arī kriminogēnās situācijas uzlabošanās), izdevumu samazināšanās bezdarbnieku pabalstiem, nodokļu ieņēmumu palielināšana. Kā vieni no efektīvākajiem publiskā iepirkuma piemēriem minami energoefektivitātes pasākumi, īpaši ēku siltināšana, un infrastruktūras (ceļi, tilti u. c.) projektu īstenošana.

4.    Nevis palielināt, bet tieši pretēji – samazināt PVN likmi, atstājot to iepriekšējā līmenī (18%). Samazinoties nodokļu slogam uzņēmējdarbībā, varētu palielināties ekonomiskā aktivitāte. Pieaugtu arī nodokļu ieņēmumi valsts budžetā un patēriņš, kas, savukārt, no jauna veicinātu pieprasījumu.

5.    Uzņēmējdarbības atbalstam izveidot attīstības banku, koncentrējot tajā ES līdzfinansētos strukturālos fondus u. c. valsts atbalsta finanšu instrumentus. Tādējādi palielinātos līdzekļu izmantošanas efektivitāte, koncentrējot tos vienā institūcijā un administratīvos (birokrātiskos) sadales un kontroles instrumentus aizstājot ar banku instrumentiem. Birokrātijas samazināšanas labā nepieciešams decentralizēt dažādu licenču, sertifikātu u. c. izsniegšanu un atjaunošanu uzņēmumu (nozaru) asociācijām.

Komentāri:




anonīms

07.12.2011 23:45

pizdi a mes vienalga lielaja pakala
ka tie jobanoe latviesi nesaprot,ka krievi viniem var palidzet
a jus idioti,zoodarzu lauks to nesaprotat
nekas...pec kadiem gadiniem ssukasim pirkstus un urbinasim degunu par to ka mes palikusi bez algam,bez naudas,bez pensijas un bez siltuma:D
ka to nesajeegt
cik % krievu ir Latvija?
Zinat
a jus tik Latviesu godu aizstavet
Tikaj sakat ka valoda izmirs
nekas neizmirs,un traks jau nekas nepaliks.Paldies Dievam ka iR tads Nils Usakovs,kas vismaz doma logiski
Tatad padomajiet
un??Otrs jautajums,kam mes vispar celam to Gaismas pili?Kam mums ta biblioteka vispar vajadziga,visiem tak internets ir?Vai ta ne ta?
Mes jau pie velna algas dabujam pasi no saviem nodokliem.Normali ne?
Mus abzok
Saki NEEE nacismam un krizej!!!!))

anonīms

07.12.2011 23:41

tadaxujna

Kristīne

23.08.2009 9:07

Būtu labi, ja visus šos ieteikumus u.c. cilvēku ieteikumus kāds ņemtu vērā. Nu kaut tik daudz, lai apsvērtu - ir derīgi vai nav. Savādāk redzams internetā - vajadzētu izdarīt to, noņemt to, bet kārtīga atbilde no vadošajiem, no valdības neseko.

vilis

19.08.2009 10:03

Zem pirmiem trim punktiem parakstos.4.p galīgs apsurds.5.Mums jau ir Hipotēku un Parex bankas.

Andrejs

11.08.2009 7:12

Par 5. punktu vajadzētu panākt lai šīs bankas aizdotu naudas ESF līdzfinansējumam naudas resursus bez maksas t.i. %%%.

vilis

05.08.2009 16:20

Jaunus radošus vadītājus,bet kur viņus ņemt?Iztiksim ar tiem pašiem pelēkiem vidusmēra.Esmu ar tādiem strādājis,ļoti labi rezultāti.Gēniji,kas tikai kritizē nekur neder.

Kaspars Gasūns

01.08.2009 18:52

No ieteikumiem "mums vajadzētu citus cilvēkus valdībā, citu galvaspilsētu utt." vajadzētu izvairīties principā, vismaz kā īstermiņa risinājumus. Vajadzētu arī, runājot par valdību, runāt tikai par konkrētām partijām, ministriem un ministrijām.

1. + 2. Par parakstu un videokonferencēm. Nesen bija raksts par to Dienā, un pēc komentāriem man radās šādas pārdomas. Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka jebkuru jauno tehnoloģiju ieviešama atduras valsts pārvaldē pret divām lietām. a) Kas būs pati ieviesējiestāde, no kā pirks programmnodrošinājumu un tehniku, kas to pēc tam uzturēs? b) Kā tiks organizēta personāla apmācība? Jo daudzi darbinieki ir gados vecāki, pabailīgi pret tehnoloģijām... viņi pat neraksta "uz aklo" (touchtyping).
Kā ir viegli nojaušams, jau pie pirmā soļa sāktos iestāžu sedziņas vilkšana katrai uz savu pusi, draugu būšanas, "otkata" shēmu izstrāde utt. Savukārt kvalitatīvu IT apmācību Latvijā var nodrošināt, bet kā riska faktors parādās tie paši spītīgi IT-fobie darbinieki - vai viņi patiešām dzīvē realizēs adekvātu daļu no potenciāla? Negribu izklausīties pēc pesimista, bet pēc līdzšinējās pieredzes pirms jebkuriem racionalizācijas pasākumiem ir jāveic pašu racionalizatoru racionalizēšana... vai kaut kā tā.
Un mūsu ierēdniecība ir kā mūris. Uz vietām ir acīmredzami, ka nekāda birokrātiskā sloga samazināšana nenotiek (tikai darbinieku), kaut tāds it kā ir valstiskais uzstādījums. Varbūt kāds gudrs cilvēks var padalīties ar (konkrētām) idejām, kā likt ierēdņus un pārvaldes darīt to, ko viņiem liek, un darīt to efektīvi.

3. Visumā loģiska doma, bet parasti atdurās pret iebuldumu, ka naudas neesot vispār nekam vairs. Šī argumenta tālākai virzībai ir nepieciešami konkrēti aprēķini, piemēram, cik katra ceļa kilometra būvniecība tagad ieekonomē naudas uz sociālajiem pabalstiem, kāds ir ekonomiskais ieguvums utt. Un ir jānodrošina pietiekama caurspīdība. Pēc Dienvidu tilta un radniecīgiem fenomeniem sabiedrībā ir milzīga neuzticība šādiem infrastruktūras projektiem.

4. Šī veida ieteikumus es uzskatu par skaistu (?) sapņošanu. Tā ir tāda loterijas spēlēšana - sametīsim naudu nodokļu bonusos, un tad VARBŪT ekonomika pacelsies tik tālu, lai nosegtu izdevumus. Un ja nu nesanāks? Tāpat aizņēmums un tā pati nodokļu celšana. Nedomāju, ka politiķis drīkstētu spēlēt šādas azartspēles. Man ir radies priekšstats, ka viņiem ir budžetā jāiet ciparam ar ciparu kopā. Pat tad, ja šāda matemātiska pieeja beigās tikai samazina beigu ieguvumus. Turklāt nekur nav teikts, ka uzņēmumi izvairās no nodokļu maksāšanas tieši PVN lieluma dēļ. Varbūt nepietiekami labi strādā VID, varbūt derētu tikt tomēr vaļā no PVN priekšapmaksas utt.

5. Pilnīgi piekrītu (nebūdams ekonomists). Protams, ka bankas ir visefektīvākais finansējuma iepludināšanas ekonomikā līdzeklis. Tomēr pasaules pieredze rāda, ka vienkārši valsts naudas iepludināšana privātās bankās krīzes apstākļos vēl nenozīmē adekvātu to tālāku ieplūšanu ekonomikā kredītu formā. Tādēļ attīstības bankas ideja ir viens no jēdzīgākajiem priekšlikumiem, kas pēdējā laikā ir ienācis apritē.

Māris

01.08.2009 10:10

Valstij nevajag veidot vēl kādu banku. 2 jau ir. Viena no tām pat par pāris latiem iegādāta.

Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK"

Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050

T. 67029363, F. 67357584,

e-pasts redakcijai: kapitals@kapitals.lv

abonēšana: abon@kapitals.lv

mārketings: marketings@kapitals.lv

Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja.
Citējot, atsauce uz avotu obligāta.
Par faktu materiālu ārštata autoru darbos izdevniecība atbildību neuzņemas.

© Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010