Valsts ir galīgā paka--ā, taču mēs visu kontrolējam!

Autors: Boriss Epšteins, mediju eksperts @ 01.07.2009

 

Tāpat arī deviņus mēnešus pēc Parex bankas krišanas tauta ievēlēja Rīgas Domē tikai četras partijas, pie tam absolūts vairākums balsoja tieši par tiem sarakstiem, kuros toni uzdod indivīdi ar biznesa domāšanu.

Izrādās, ka, neņemot vērā daudzās nianses un atšķirības, gan latviešu, gan nelatviešu biznesam tomēr ir daudz kopīga un pašos pamatos tas gatavs apvienoties ne tikai savu, bet arī partneru, darbinieku un bieži vien arī konkurentu interešu labad. Ja tā nav patiesa sociālā atbildība, kas tad?

Pie tam, protams, nav nepieciešams būvēt nekādas ilūzijas par nelatviešu biznesu. Dažādi tā pārstāvji atbalstīja absolūti visas partijas, kuras ietilpst Latvijas parlamentā. Es vismaz zinu desmitiem ļoti bagātu un ietekmīgu cilvēku no ebreju un krievu biznesa elites, kuri konsekventi balso par Tautas partiju, kaut gan neizjūt nekādas ilūzijas un īpašas simpātijas pret tās dibinātājiem. Ne mazāk spēcīgs nelatviešu biznesa atbalsts ir Jaunajam laikam. Tomēr gan nodrošinātais balsu skaits, gan nelielais materiālais atbalsts no dažiem ļoti ietekmīgiem biznesmeņiem savu nepaveica, un liela daļa tautiešu ar biznesa domāšanu Rīgā izvēli lika uz Šleseru, kurš (cepuri nost!) visu priekšvēlēšanu laiku strādāja vaiga sviedros un arī atrada atslēdziņas uz daudzu stūrī iedzītu biznesmeņu sirdīm. Daļa nelatviešu biznesa pārstāvju, saprotams, atbalstīja Saskaņas centru ar Ušakovu un Dolgopolovu, kā arī PCTVL.

Taču vēlēšanas ir beigušās, un ko tālāk?

Ja agrāk – treknajos gados – liela daļa biznesa aprindu vīriešu un sieviešu bija aizņemta internetā ar G-punkta meklējumiem, tad šodien par dzimumu savstarpējo attiecību problēmām tiek domāts krietni mazāk. Par populārākajiem kļuvuši citi latīņu alfabēta burti. Sākumā visi cerēja, ka krīze Latvijā būs līdzīga līknei, kas atgādina burtu „V” (spēcīgs kritums, pēcāk ne mazāk straujš kāpums), pēcāk domāja, ka tas būs „U” (kritums – ilgstoša stagnācija – kāpums), taču tagad ir pavisam bēdīgi – visi baidās no „W” – nepārtraukta strauju kritumu un nelielu kāpumu kopuma, kas ir kā nepārsūdzams spriedums jebkādai stabilitātei.

Man ir pilnīgi pamatotas bažas, ka šādā situācijā dažiem nelatviešu biznesa pārstāvjiem, kuri līdz šim visskaļāk ir bļāvuši „ķeriet zagli!” un „nost ar korupciju!”, patiesībā nemaz nav bijuši īsti iebildumi pret būšanu šo zagļu un korumpēto aprindās. Agrāk nelaida, tagad it kā ir palaiduši. Vai šādā situācijā varam gaidīt no biznesa aprindām gudrus lēmumus – jautājums drīzāk ir retorisks.

Šajā sakarā īpaši aizraujoši no biznesa un ekonomikas redzespunkta izskatās valsts un jauno pašvaldību iniciatīva nodarbinātības nodrošināšanā. Vieni redz vispārēju panaceju māju siltināšanas programmā, citi prognozē, ka sabiedriskajā transportā var atgriezties konduktori, trešie runā par totālu pilsētas ainavas apzaļumošanu. Viss iepriekš minētais labākajā gadījumā ir vienkārši smieklīgi, lai neteiktu vairāk.

Valstij vajadzēja godīgi mums pateikt, ka pagātne vairs neatgriezīsies, ka vajag pārkvalificēties, meklēt sevi jaunās sfērās. Valsts spēj palīdzēt iedzīvotājiem ar pārvākšanos, mācībām un darba meklēšanu. Tomēr izskatās – nekas tamlīdzīgs nenotiek: tā joprojām nodarbojas ar protekcionismu un demagoģiju, melo sev un pilsoņiem – vai nu apzināti, vai arī naivuma vadīta – ka krīzi var pārdzīvot nemainoties, bet tikai ciešāk savelkot jostas. Ar šādām metodēm sasniegt mērķi – civilizētās pasaules dzīves līmeni – nav iespējams. Tikai zaudējam laiku.

Pajautājiet biznesam, visu līmeņu deputātu kungi! Gan latviešiem, gan krieviem, ebrejiem, ukraiņiem un poļiem. Un bizness jums vienā balsī atbildēs, ka darbavietu saglabāšana tikai tāpēc, lai būtu nodarbinātība – tā ir ekonomikas izvarošana, un par to draud kriminālatbildība.

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: