Zanders: valsts var palīdzēt uzņēmējiem arī bez naudas

Autors: Māris Zanders, Kapitāla galvenais redaktors @ 04.01.2010

 

Darbam ir divas daļas. Pirmā – gandrīz 1000 uzņēmumu vadītāju aptauja. Jāsaka, valsts politikas novērtējumos uzņēmēju atbildes lielu pārsteigumu nerada, tomēr ir dažas interesantas nianses.

Pirmā kaut ko būtisku liecina par pašiem uzņēmējiem. Proti, 5% aptaujāto atzīst, ka administratīvo procedūru nokārtošanai ir devuši kukuļus vai dāvanas. 5% – tas principā ir maz. Tajā pašā laikā 10% aptaujāto uzskata, ka kukuļus dod gandrīz visi uzņēmēji, 18% – ka lielākā daļa, 10% – ka apmēram puse no biznesmeņiem.

Veidojas pretruna. Vai nu anonīmas aptaujas dalībnieki ir kautrējušies atzīt, ka dod kukuļus – tātad 5% vietā patiesībā ir lielāks skaits. Vai arī situācija ar kukuļdošanu nemaz nav tik traka, tikai vispārējā neticība godīgai un efektīvai valsts pārvaldei rada uzņēmējos viedokli, ka bez kukuļiem valstī grūti ko panākt.

Lai kā arī būtu, uzņēmēju aptauja labi parāda, kuros pārvaldes sektoros korupcija ir vislielākā. Respektīvi, ja vidējais kukuļdevēju īpatsvars ir 5%, tad 10% līmenis ir jautājumos, kas saistīts ar zemes zonējuma maiņas procedūrām, 8% – Valsts būvinspekcijas pārbaudēm, 7% – objekta lietošanas mērķa izmaiņu procedūrām, 6% – saņemot Pārtikas un veterinārā dienesta atzīšanas vai reģistrācijas numurus. Tātad – ja neskaita lielos biznesa projektus, kas cieši savijas ar politiku, tad, ja tā drīkst teikt, ierindas korupcijas apkarošanā ir skaidri redzami objekti, kuriem pievēršama pastiprināta uzmanība.

Otrā interesantā uzņēmēju aptaujas sastāvdaļa saistīta ar to, kas uzņēmējiem ir informācijas avots, attiecīgi būtiska sastāvdaļa lēmumu pieņemšanā. Teiksim tā: nekā glaimojoša masu medijiem un profesionālajām asociācijām.

87% gadījumu par visnoderīgāko atzīst interneta meklētājus. Nedaudz retāk par noderīgāko informācijas avotu novērtēti draugi un paziņas (81%) un profesionāli konsultanti (73%). Tikai 60% uzņēmēju par noderīgiem informācijas avotiem novērtē arī laikrakstus, 59% – TV, 54% – radio. Visretāk kā noderīgi informācijas avoti tiek minētas nozaru asociācijas (29%). Kā varat iedomāties, valsts kā informācijas avots nav sevišķi iecienīts, un to arī var saprast, turklāt runa nav tikai par valsts sniegtās informācijas kvalitāti, runa ir par šādas informācijas sniegšanu vispār. Tik daudz ir dzirdēts par elektronisko pārvaldi, „papīru” aprites samazināšanu utt. Un ko mēs lasām aptaujas apkopojumā? Saziņai ar valsts un pašvaldību institūcijām e-pastu ir izmantojuši 47% uzņēmēju Latvijā, bet 20% uzņēmēju nav saņēmuši atbildi uz savu pēdējo e-pastu. 20% vispār nav saņēmuši atbildi... Viņu rakstītais ierindojies spama kategorijā...

Darba otrā daļa ir saistīta ar konkrētiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Svarīgi ir tas, ka arvien izplatītāka kļūst apjausma, ka no dzimtās valsts nekādu finansiālu vai fiskālu atbalstu sagaidīt nevar, tādēļ spiediens jāizdara uz dažādu šķēršļu atcelšanu, kas principā valsts budžetam neprasa, kā saka, ne kapeiku. Minēšu tikai trīs piemērus:
- beidzot apvienot uzņēmumu reģistrācijas un PVN maksātāja reģistrācijas procedūras pēc vienas pieturas aģentūras principa Komercreģistrā;
- atcelt prasību par maksājuma uzdevuma par valsts nodevas nomaksu iesniegšanu Komercreģistrā, paredzot iespēju iesniegt ar elektronisko parakstu apliecinātu internetbankas ģenerētu izziņu par nodevu nomaksu;
- lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirkuma gadījumā rast iespēju iegūt informāciju par pircēja uzņēmējsabiedrības valdes locekļu pilsonību no valsts rīcībā esošajām datu bāzēm (PMLP Iedzīvotāju reģistra, Šengenas informācijas sistēmas vai citiem avotiem), neprasot speciālu izziņu no uzņēmējiem.

Respektīvi, manuprāt, ir pareizi, ka uzņēmēji mazāk tērētu laiku diskusijām par jautājumiem, kuri vismaz pagaidām ir neatrisināmi (mazāki nodokļi u. c.), bet prasītu no valsts lietas, kur nevar attaisnoties ar budžeta stāvokli, starptautiskām saistībām un sašķeltu valdību.

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: