Analītiķis: Izdevumu samazināšana negarantē investoru atgriešanos valstī

Rīga, 3.sept., NOZARE.LV. Draudi, kurus var radīt banku sistēmas iespējamais sabrukums ekonomikas vājuma dēļ, var pasliktināt valsts pievilcīgumu investoru acīs, pat ja valsts budžeta izdevumi tiek samazināti veiksmīgi, atzīst "Hipo Fondu" analītiķis Aleksejs Marčenko.

Viņaprāt, tieši situācija Īrijā ļoti skaidri atklāj šo problēmu, proti, izdevumu samazināšana uzreiz negarantē, ka valstij būs iespējams pārliecināt investorus savā stabilitātē un lēti piesaistīt finansējumu.

Viņš atgādina, ka 25.augustā starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poor's" samazināja Īrijas suverēno reitingu par vienu līmeni - no "AA" līdz "AA-". Paskaidrojumā reitinga aģentūra minējusi, ka Īrijas banku sistēmas glābšanas izdevumi ievērojami pārsniedza sākotnējās prognozes, un šie izdevumi var būtiski pasliktināt Īrijas finanšu pozīciju vidējā termiņā.

"Standard&Poor's" arī norādījusi, ka iespējama Īrijas reitinga tālāka samazināšana, ja Īrijas banku sektora glābšanas izmaksas pieaugs vēl vairāk.

Marčenko saka, ka galvenā problēma, kas uztrauc investorus, ir, vai Īrijas bankas, kuru parādus garantēja Īrijas valdība, būs spējīgas pārfinansēt savas parādsaistības ar atmaksas termiņu septembrī. Septembrī sešām Īrijas bankām nepieciešams atmaksāt aptuveni 30 miljardus eiro (21,08 miljardus latu). Attiecīgi, tādu summu nepieciešams piesaistīt finanšu tirgū, bet, ja bankas nespēs atmaksāt savas parādsaistības, to vajadzēs darīt Īrijas valdībai, jo valdība garantē šo banku kredītu atmaksu. Rezultātā Īrijas izdevumi banku sektora glābšanai, kas jau sasniedz vairākus desmitus miljardus eiro, var vēl pieaugt.

Analītiķa skatījumā situācija Īrijā ir diezgan līdzīga situācijai Latvijā. Īrijai bija nepieciešams pārņemt vairākas bankas, lai glābtu savu finanšu sistēmu. Tāpat kā Latvijā Īrijas bankas savulaik pārāk aizrāvās ar kreditēšanu, un tagad to kredītportfeļa liela daļa ir problemātiska. Savukārt banku sistēmas problēmas nozīmēja to, ka pieeja kredītlīdzekļiem Īrijas uzņēmumiem bija ievērojami apgrūtināta.

Īrija, tāpat kā Latvija, īsteno izdevumu samazināšanas programmu. Īrijas budžeta deficīts pieauga banku sektora glābšanas izdevumu dēļ, kā arī tādēļ, ka, samazinoties ekonomikas izaugsmes tempiem, saruka nodokļu ieņēmumi. Īrijas budžeta deficīts 2009.gadā sasniedza 14%, un budžeta izdevumu samazināšana tika sākta galvenokārt ar mērķi pārliecināt reitingu aģentūras un investorus, ka budžeta deficīta un ārējā parāda pieaugums būs ierobežots, skaidro Marčenko.

Izdevumu samazināšanas politikas mērķis bija nodrošināt investoru uzticību Īrijas kredītspējai, un tādā veidā panākt zemākus ārējā parāda procentu izdevumus. Izdevumu samazināšanas politikas rezultātā Īrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2009.gadā samazinājās par 7,1%, bet bezdarbs sasniedza 13,3%. Tomēr, kā saka Marčenko, pat tādi upuri nepalīdz noturēt valsts parāda finansēšanas izdevumus pietiekami zemā līmenī. Pēc pēdējās reitinga samazināšanas Īrijas desmitgadīgo obligāciju piecenojums pie etalona, tas ir starpība starp Īrijas un Vācijas desmitgadīgo obligāciju ienesīgumiem, sasniedza rekordlielu vērtību - 363 bāzes punkti.

Pēc Īrijas problēmu saasināšanās pieauga arī pārējo periferiālo eiro zonas valstu obligāciju piecenojumi - tā, Grieķijas desmitgadīgo obligāciju piecenojums bija 950 bāzes punkti, Spānijas pieauga līdz 194 bāzes punktiem, Portugāles - līdz 337 bāzes punktiem, bet Itālijas - līdz 166 bāzes punktiem. Šis līmenis ir augstākais kopš 7.maija, kad Grieķija bija uz bankrota sliekšņa, un nekādas vienošanās par palīdzību tai vēl nebija, atgādina analītiķis.

Viņš ir pārliecināts, ka eir zonas perifērijas valstu problēmām nav ātra risinājuma un tās vēl ilgu laiku negatīvi ietekmēs Eiropas Savienības un pasaules ekonomiku.