Aptauja: Bankas aktīvāk izmanto tiešo pārdošanu

Rīga, 9.febr., NOZARE.LV. Bankas sākušas aktīvāk izmantot tiešo pārdošanu mārketinga mērķu sasniegšanai, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" komunikācijas ekspertu un komercbanku pārstāvju aptauja.

Aptauja par Latvijas komercbanku mārketinga aktivitātēm un reputāciju tika veikta šī gada janvārī, tajā piedalījās komunikācijas un mārketinga eksperti un Latvijas komercbankās strādājošie sabiedrisko attiecību un mārketinga darbinieki.

"Swedbank" Mārketinga un korporatīvo komunikāciju daļas vadītājs Normunds Zālpēteris atzina, ka, runājot par mārketinga instrumentu izvēli, "šogad lielāks fokuss noteikti tiek likts uz tiešo mārketingu".

"Mūsu mērķis ir stiprināt klientu lojalitāti, nodrošinot ērtāku ikdienu, kompetentas konsultācijas un atbilstošākos risinājumus katrai dzīves situācijai. Servisā daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta arī izglītošanai par finanšu jautājumiem un pakalpojumu izmantošanu, lai palīdzētu klientiem veidot ilgtermiņā sabalansētu personisko budžetu," pauda Zalpēteris.

Otrs "Swedbank" mārketinga stratēģijas fokuss būs uz komunikāciju interneta vidē, taču bankas mārketinga vadītājs atzīst, ka bankas mārketinga budžets ir ievērojami samazinājies un atgriezies aptuveni 2005.gada līmenī.

"Swedbank" Mārketinga un korporatīvo komunikāciju daļā strādā 12 cilvēki, tāpat kā budžets, arī darbinieku skaits atbilstoši ekonomikas tendencēm atgriezies 2004.-2005.gada līmenī. Taču, tā kā ir būtiski pieaugusi tiešā mārketinga loma, lai kvalitatīvi nodrošinātu šo funkciju, šajā jomā darbinieku skaits ir pieaudzis.

"Parex bankas" Mārketinga un komunikāciju direkcijas vadītāja Maija Celmiņa atzīst, ka "Parex bankas" mārketinga un sabiedrisko attiecību aktivitāšu budžets pērn bijis par 77% mazāks nekā 2008.gadā.

Kopš 2008.gada 5.decembra kopējais bankas darbinieku skaits bankā samazināts par aptuveni 800 personām, tai skaitā mārketinga un korporatīvo komunikāciju direkcijā par 24 personām jeb 60%. Patlaban tieši par mārketinga, sabiedrisko attiecību un iekšējo komunikāciju projektu realizāciju "Parex bankā" ir atbildīgi 12 speciālisti.

"Bankas uzdevums ir pēc iespējas ātrāk atgriezt valsts noguldījumus, tāpēc mārketinga un komunikāciju uzdevums ir sniegt atbalstu šim mērķim, organizējot mērķtiecīgas produktu un pakalpojumu kampaņas," pauda Celmiņa.

AS "Aizkraukles banka" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans atzina, ka galvenais "Aizkraukles bankas" komunikācijas veids ar esošajiem un potenciālajiem klientiem ir tieša, personiska komunikācija.

"Aizkraukles bankā" bankā seši cilvēki ir atbildīgi par uzņēmuma mārketingu, PR, komunikāciju un reklāmu, un šo darbinieku skaits pēdējā gada laikā nav mainījies.

"Euro RSCG PR" direktore Dina Lībermane, vērtējot banku komunikāciju, akcentē, ka, neskatoties uz krīzi, bankas joprojām ir viena no aktīvākajām nozarēm, kas turpina investēt komunikācijā.

"Ļoti aktīvi bankas izmanto gan tiešo pārdošanu, gan arī tieši uz klientiem vērstas citas mārketinga aktivitātes, piemēram, informatīvās avīzes vai žurnāli, ko saņem banku lojālie klienti, aktuāls ir arī digitālais mārketings," pauž eksperte.

Arī reklāmas aģentūras "Leo Burnett Riga" direktore Ieva Irbina atzīst, ka ievērojami mainījusies banku komunikāciju kanālu izvēle, būtiski samazinot investīcijas televīzijā un palielinot tiešajā mārketingā, kā arī ir mainījies uzsvars no jaunu klientu piesaistes kā tādas uz ļoti mērķtiecīgu piesaisti konkrētam produktam un esošo vērtīgo klientu lojalitāti.

Irbina arī novērojusi, ka būtiski ir mainījusies ekspertīzes kā vērtības komunikāciju taktika. "Vēl 2009.gada sākumā dažādi banku eksperti, izmantojot sabiedriskās attiecības, prognozēja nākotnes tendences un komentēja notikumus finanšu sektorā. Gada vidū tikai retais uzdrošinājās izteikt nākotnes prognozes, baidoties kļūdīties, tādējādi ietekmējot bankas tēlu," norāda Irbina.

Eksperte arī atzīst, ka patlaban banku sektorā ir vērojama pieejamāka un saprotamāka komunikācija. ""Parex banka" ar Māra Oltes izmantošanu komunikācijā sāka šo tendenci, kas 2009.gada vidū un otrajā pusē mazliet norima, taču uz gada beigām, pievienojoties "Swedbank" ar Mārtiņa Sirmā izmantošanu, atjaunojās. Pozitīvu cilvēku izmantošana nav nekas jauns, taču ļoti iedarbīgs tieši šobrīd, kad cilvēki vēlas pieņemt pēc iespējas mazāk nozīmīgu lēmumu," pauž Irbina.

Kā uzsver "P.R.A.E. sabiedriskās attiecības" projektu direktors Arnis Lapiņš, tas, ka kādreizējie reklāmas, sponsorēšanas un sabiedrisko attiecību aktivitāšu līderi ir kļuvuši pasīvāki, ir tik acīmredzams, ka gluži objektīvi vismaz par šīm bankām rada iespaidu, ka tām ir tik lielas problēmas, ka rūpes par reputāciju atvirzījušās otrajā plānā.

"Bankām ir jārūpējas un jāuztur kompetenta un sociāli atbildīga uzņēmuma tēls un reputācija. Ir jārada pārliecība mērķauditorijās, ka bankai ir intelektuālie resursi, tā zina, kā iziet no krīzes, un spēj izstrādāt priekšlikumus arī valsts ekonomikas atdzīvināšanai. Iespējams, līdzekļus labāk koncentrēt dažiem pamanāmiem projektiem, nekā izkliedēt sīku pasākumu atbalstam," norāda Lapiņš.

Pilnu aptaujas tekstu var lasīt biznesa portāla "Nozare.lv" nozares "Mediji, PR, poligrāfija, reklāma" sadaļā "Nozares komentāri".