Diskusija: Latvijā bezdarbnieku politikas vietā ir jāīsteno cilvēkresursu politika

Rīga, 14.jūn., NOZARE.LV. Nākamā gada budžeta plānā un Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam ir jāiestrādā jauna pieeja, lai Latvija bezdarbnieku politikas vietā īstenotu cilvēkresursu attīstības politiku.

To atzina šodien notikušās organizāciju attīstības akadēmijas "ODA" sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju (LPVA) rīkotās diskusijas dalībnieki.

Darba devēji ir īpaši satraukti par iespējamo darbaspēka resursu trūkumu atsevišķās nozarēs jau no 2016.gada, tāpēc īpaši svarīga šāda nodarbinātības politikas maiņa ir divām vecuma grupām - jauniešiem, lai tie objektīvi izvērtētu izglītības un karjeras iespējas Latvijā, nevis dotos strādāt uz ārzemēm, kā arī "45+" vecuma grupā, kur aktuālākie ir pārkvalifikācijas jautājumi, jo liela daļa pat kvalificēta darbaspēka vairs var nespēt atrast darbu savā līdzšinējā profesijā.

Labklājības ministrijas dati liecina, ka jauniešu - reģistrēto bezdarbnieku skaits ir 15 791 jeb 11,8% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita un 87% no tiem ir vecumā no 20 līdz 24 gadiem. 71% no šiem jauniešiem ir zems izglītības līmenis, 21% ir ar profesionālo izglītību, bet 7% - ar augstāko izglītību. 23% no jauniešiem ir ilgstošie bezdarbnieki, 40% ir iepriekšējā darba pieredze, biežāk mazkvalificētās profesijās.

LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce informēja, ka darba devēji pārsvarā vēlas darbinieku ar noteiktām prasmēm, praktiskā darbā pierādītu sniegumu un potenciālu, ko nosaka attieksme pret darbu, lojalitāte pret darbavietu, gatavība mācīties.

Līce piebilda, ka īpaši par nodarbinātības politikas maiņu attiecībā pret jauniešiem ir jādomā tāpēc, ka novecošanās Latvijā ir viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Jau 2020.gadā darbaspējīgo iedzīvotāju daļa saruks par 15%. 2020.gadā ekonomiski aktīvā darbaspēka piedāvājums būs par 8% mazāks salīdzinājumā ar 2011.gadu, bet pieprasījums pēc darbaspēka būs pieaudzis par 10%.

"Nodarbinātības politikas galvenais izaicinājums ir darbaspēka potenciāla izmantošana. Jānodrošina iespēja izvairīties no prasmju zudumiem, jānodrošina prasmju patstāvīga attīstība," sacīja Līce.

Biznesa augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis uzskata, ka gan skolai, gan vecākiem būtu jāpārdomā, vai nevajadzētu augstāku barjeru iestājai vidusskolai, jo starp cilvēkiem ar vidējo izglītību bezdarba līmenis ir augstāks nekā tiem, kuriem ir arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība un daudz augstāks nekā starp cilvēkiem ar augstāko izglītību.

"Vidusskolā būtu jāstājas tikai tiem, kuri pēc tam garantēti var iestāties augstskolā, jo pretējā gadījumā cilvēki ar vidējo izglītību bez profesionālām iemaņām un prasmēm ir visneaizsargātākais darba tirgū. Tāpat mūsdienās pārprastā novēršanās no bērnu pieradināšanas strādāt rada problēmas nākotnē, jo cilvēki vairs neprot strādāt," norādīja Baumanis.

Viņš piebilda, ka skolās būtu jāmāca arī izpratne par ekonomikas principiem, kas valda darba tirgū. Ja jaunieši tos neizprot, tad startē darba tirgū ar savām neadekvātajām prasībām, kuras nav samērojamas ar viņu prasmēm.

LPVA valdes priekšsēdētāja Eva Selga informēja, ka LPVA biedru aptauja liecina, ka, pieņemot darbā jauniešus līdz 25 gadu vecumam, priekšroka tiek dota tiem jauniešiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību (54%), ieguvuši speciālo izglītību vai arodu (25%), ieguvuši darba pieredzi attiecīgajā amatā (20%).

Savukārt uz jautājumu, kādas kompetences darbiniekos vērtē visaugstāk, 62% LPVA biedru norādīja, ka tā ir virzība uz mērķa sasniegšanu, 55% - spēju plānot un organizēt savu darbu, 55% - darba pienākumu izpildi.

"Aptauja pierāda, ka darba devēji ļoti augsti vērtē lojālus un atbildīgus darbiniekus, kā arī iegūto izglītību, jo tā pierāda darbinieka attieksmi," piebilda Selga.

Diskusijas organizētāji piedāvā četrus stratēģiskos risinājumus, lai valsts ieguldītie resursi nodarbinātības vecināšanā tiktu izlietoti mērķtiecīgi un efektīvi.

Pirmkārt, nodarbinātības politikas un nodarbinātības veicinošu pakalpojumu veidošana nevar palikt tikai vienas ministrijas - Labklājības ministrijas - un tās pakļautībā esošās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārziņā. Cilvēkresursu attīstība ir daudz plašāks pasākumu komplekss, kas skar valstī aktuālos un plānotos ekonomikas attīstības jautājumus, kā arī izglītības sistēmu. Lai pārorientētos uz cilvēkresursu attīstību, ar vienotu mērķi un ciešā sadarbībā diendienā ir jāstrādā trīs atbildīgajām ministrijām - Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes. To uzdevums būtu kopīgi veidota un uzturēta nodarbinātības politika.

Otrkārt, jāveido no jauna veidota karjeras atbalsta sistēma iedzīvotājiem, kas izstrādāta saskaņā ar trīs ministriju definēto attīstības politiku, piesaistot nozaru ekspertu padomes ikgadējo mērķu un aktivitāšu, kā arī rezultātu plānošanā, nodrošināšanā un mērīšanā.

Treškārt, būtiski jāmaina nodarbinātības veicināšanas pakalpojumu efektivitāte, lai maksimāli ātri bezdarbnieks atgrieztos darba tirgū. Ja patlaban valsts mēra kvantitāti - cik daudz cilvēki ir piedalījušies, piemēram, apmācības programmās, cik daudz informācijas tiem ir un kādas zināšanas piemīt, kā arī apliecības un sertifikāti -, tad darba devēji uzskata, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš tieši iedzīvotāju saņemto pakalpojumu kvalitātei. Būtu jāvērtē, kāds ir rezultāts pēc apmācību pabeigšanas, ko cilvēks prot un ir gatavs darīt, kādas konkrētas prasmes ir iegūtas apmācībās vai pārkvalifikācijas programmu pabeidzot. Tas nozīmē, ka ir jāpārskata arī šobrīd jau piedāvāto pakalpojumu saturs un pakalpojumu sniegšanā izmantotās metodes, lai pārorientētos no informatīviem uz prasmes attīstošiem pakalpojumiem.

Ceturtkārt, jāveido prasmju orientēta izglītība un nodarbinātība, kas paredz ātru darbinieku kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju, izmantojot prasmju orientētu mācību moduļu sistēmu. Profesijas maiņa un ar to saistītā pārkvalifikācija jau patlaban un tuvākā nākotnē kļūs par mūsu dzīves normu, jo to nosaka ekonomikas vide - kuras profesijas ir un kuras vairs nav un nebūs nepieciešamas.

Lai iegūtu jaunu kvalifikāciju, darba ņēmējiem nevajadzētu atgriezties skolas solā uz vienu vai vairākiem gadiem, uzskata diskusijas dalībnieki. Tā vietā jārada iespējas apgūt tieši tās prasmes, kas konkrētajam cilvēkam pietrūkst, lai uzsāktu darbu jaunajā profesijā.

Gan izglītības sistēmai, gan pieaugušo izglītībai ir jāvirzās uz dažādu prasmju attīstīšanu kā mācību rezultātu, jo, pieņemot darbā, darba devēji novērtē, ko amata pretendenti reāli prot darīt, ne tikai - kādu formālās izglītības diplomu ir ieguvuši. Tāpat, ja darba devēji skaidri nosaka prasmes, kas nepieciešamas darbu uzsākot, tad karjeras konsultanti var ātrāk un precīzāk palīdzēt darba ņēmējiem saprast, kādas prasmes viņiem jau piemīt un kas cilvēkam ir jāpiemācās klāt, lai maksimāli īsā laikā iekļautos vai atgrieztos darba tirgū.