Dombrovskis: Savu svarīgāko uzdevumu valdība ir paveikusi - valsts maksātnespēja ir novērsta

Rīga, 11.marts, LETA. Savu svarīgāko uzdevumu valdība ir paveikusi - valsts maksātnespēja ir novērsta, ekonomiskās krīzes smagākais punkts ir pārvarēts, un ir panākta finanšu un ekonomikas sistēmas stabilizēšanās, kas ir nepieciešamais pamats turpmākajam darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ekonomiskās darbības atjaunošanas.

To šodien Saeimas ārkārtas sēdē, sniedzot atskaiti par valdības gada laikā paveikto, sacīja premjers Valdis Dombrovskis (JL).

"Ekonomikas atjaunošanas jomā ir daudz darīts un iesākts. Pakāpeniski, bet atjaunojas Latvijas labais vārds pasaulē, mūsu valsti pat dzird pieminam kā paraugu krīzes pārvarēšanā citām valstīm," uzsvēra premjers.

Dombrovskis norādīja, ka viens no stabilizācijas iemesliem ir arī Latvijas veiksmīgās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un to rezultātā panāktās vienošanās, kas daudzviet tiek kritizētas, tomēr ir vienīgā pašlaik iespējamā alternatīva. Jebkurš cits aizdevums valstij izmaksātu papildus 200 miljonus latu gadā, attiecīgi radot pienākumu par šo summu papildus samazināt līdzekļus algām, pensijām, uzņēmumu atbalstam.

"Ekonomikas izaugsmes atjaunošanas rezultāti nav sagaidāmi tūlīt pēc nepieciešamo mehānismu iedarbināšanas. Ir nepieciešams noteikts laiks, kamēr piešķirtie resursi nonāk tautsaimniecībā un dod atdevi, kamēr jaunie atvieglotie noteikumi stājas spēkā, uzņēmēji sāk tos izmantot un tie parādās statistiskajās atskaitēs. Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmes atjaunošanai ir jābūt svarīgākajai vidēja termiņa prioritātei arī turpmāk. Tikai sekmīga ekonomiskās izaugsmes politika var nodrošināt jaunas darba vietas, ģimeņu ienākumu atjaunošanos, nodarbinātības paaugstināšanos un jaunā emigrācijas viļņa apturēšanu," pauda Ministru prezidents un uzsvēra, ka tieši krīze mūsu valstij sniedz iespēju no burbuļekonomikas, kas balstījās uz lētu kredītresursu bezatbildīgu tērēšanu, pāriet un atbildīgu pašu pelnītas labklājības audzēšanu. "Kur beidzas nauda, tur sākas reformas," sacīja Dombrovskis.

Valdības darbības laiks ir ierobežots, atlikušā perioda svarīgākais uzdevums būs pārdomāta un reālistiska ekonomiskā un fiskālā ietvara izstrāde vidējam termiņam - līdz 2013.gadam, saliekot kopā makroekonomiskās prognozes, nepieciešamos budžeta konsolidācijas pasākumus un galvenās veicamās reformas ar to ekonomiskās ietekmes izvērtējumu, lai panāktu Māstrihtas kritēriju izpildi un pievienošanos eirozonai 2014.gadā.

Premjers ziņojumā uzsvēra, ka ekonomikas atveseļošanos būtiski sekmēja starptautiskās sabiedrības uzticēšanās Latvijas valdības apņēmībai izpildīt starptautiskās saistības, īpaši pret Eiropas Komisiju un valstīm, ar kurām panākta vienošanās par aizdevumu. Uzņemoties Baltijas Ministru padomes vadību 2010.gadā, valdībai ir radusies iespēja un pienākums celt Latvijas un Baltijas valstu konkurētspēju, sadarbojoties plašā nozaru spektrā. Latvijas valdības konstruktīva darbība Eiropas Savienības un NATO liecina par stabilitāti pat nopietnu ekonomisku grūtību laikā un vairo Latvijas kā uzticamas un spējīgas valsts tēlu. Dombrovskis uzskata, ka Valdības paveiktie un plānotie darbi tiek skatīti kontekstā ar mērķi pozitīvā gaisotnē pozicionēt Latvijas tēlu un vietu gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē kopumā.

"2010.gads ir Saeimas vēlēšanu gads, tādēļ valdības darbībai līdz vēlēšanām jābūt īpaši atbildīgai, nepieļaujot populistisku un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu. Pašlaik, kad iezīmējas pirmās ekonomiskās stabilizācijas tendences, bet ekonomiskā krīze vēl ne tuvu nav pārvarēta, ir svarīgi nemazināt apņēmību, lai turpinātu uzsāktās reformas un nodrošinātu atklātu, intensīvu komunikāciju ar sabiedrību, skaidrojot un pamatojot ikviena nozīmīga valdības lēmuma jēgu un būtību," sacīja premjers.

Ziņojuma pamattekstā atspoguļota esošā situācija un būtiskākais valdības veikums atbilstoši galvenajām valdības darba prioritātēm, kā arī norādīts uz svarīgākajiem tuvākajā nākotnē veicamajiem pasākumiem. Ziņojumā atsevišķi aprakstīts paveiktais un plānotais katrā no valdības prioritārajiem darbības virzieniem.

Būtiski arī nākotnē turpināt darbu pie uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanas un administratīvo šķēršļu mazināšanas, identificējot problemātiskākās nozares, veicot atbilstošu analīzi un izdarot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī izvērtējot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus un to kvalitāti.