EM pērn neizpildītos uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumus iekļaus šī gada plānā

Rīga, 9.marts, NOZARE.LV. Visus uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā neizpildītos un daļēji izpildītos pasākumus Ekonomikas ministrija (EM) iekļaus jaunā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2010.gadam projekta atsevišķā sadaļā "Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam neizpildīto pasākumu turpināšana", teikts šodien Ministru kabineta (MK) sēdē nolasītajā EM informatīvajā ziņojumā.

Viens no neizpildītajiem darbiem ir būvniecības procesu regulējošo normatīvo aktu bāzes pilnveidošana, kas paredzēja EM izveidot darba grupu normatīvo aktu izvērtēšanai, grozījumu izstrādei un likumprojekta sagatavošanai un izstrādāt jaunu Būvniecības likumprojektu, Administratīvā procesa likuma un citu saistīto normatīvo aktu grozījumus un iesniegt izskatīšanai MK.

Tāpat tika plānota "vienas pieturas aģentūras principa" izveide darba atļauju un uzturēšanās atļauju saņemšanai, kas paredzēja Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā MK grozījumus noteikumos par darba atļaujām ārzemniekiem, MK noteikumos par uzturēšanās atļauju un MK noteikumos par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

Netika arī paveikta vadlīniju izstrāde darba aizsardzības plāna sagatavošanai, kas paredzēja Labklājības ministrijai nodrošināt darba aizsardzības prakses standarta izstrādi būvniecībai, iekļaujot tajā darba aizsardzības plāna paraugu.

Kā neizpildīts palika arī darbs normatīvās bāzes sakārtošanai e-paraksta ieviešanai. Pasākums paredzēja Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai MK dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas normatīvo aktu paketi - likumprojektu, kurā tiktu ietverts deleģējums MK izdot attiecīgus noteikumus, un jaunus MK noteikumus par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu.

Netika arī noteikta valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrācijas un izmantošanas kārtība, kas paredzēja Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt un iesniegt MK noteikumu projektu, kas paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrēšanas un izmantošanas kārtību.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka visu neizpildīto un daļēji izpildīto pasākumu izpilde turpinās. Lai turpmāk uzraudzītu un kontrolētu neizpildītos pasākumus, tie ir iekļauti jaunā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2010.gadam projekta atsevišķā sadaļā - "Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam neizpildīto pasākumu turpināšana".

Jaunajā plānā netika pārcelti atsevišķi daļēji izpildītie pasākumi, kur konkrētais tiesību akta projekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, un attiecīgā ministrija tuvākajā laikā plāno to iesniegt Valsts kancelejā izskaitīšanai MK sēdē, ievērojot, ka tiesību akta uzraudzību nodrošina Valts kancelejas sistēma DAUKS.

Kā ziņots, Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadā kopā tika iekļauti 74 pasākumi, teikts EM informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam par eksporta un ekonomikas konkurētspējas veicināšanu.

EM kā paveiktos darbus uzskaitījusi pilnveidoto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) administrēšanas sistēmu, kurā ieviests "kases princips" mikrouzņēmumiem, atceltas pavadzīmes ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirto numuru, vienkāršotas tranzīta muitas deklarāciju noformēšanas procedūras, kā arī internetbankā veikto maksājumu izdrukas tiek pieņemtas kā maksājumu apliecinošs dokuments.

Tāpat pērn ar grozījumiem maksātnespējas likumā tika pagarināts tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš līdz diviem gadiem, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai nepieciešamais kreditoru balsu skaits tika samazināts no divām trešdaļām līdz vienkāršam balsu vairākumam, bet no maksātnespējas likuma izslēgta prasība administratoram iesniegt apstiprināšanai tiesā kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

Tika arī atvieglota nekustamā īpašuma reģistrācija, proti, nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatā tiek izskatīts 10 dienu laikā (iepriekš - 15 dienu laikā), arī izziņa par nekustamā īpašuma nodokļu nomaksu vairs nebūs jāsniedz papīra formā, savukārt visās zemesgrāmatu nodaļās ir iespējams norēķināties ar maksājuma kartēm, izmantojot POS terminālus.

Būvniecības nozarē tika izstrādāta būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcija un atceltas higiēnas prasības atsevišķiem būvju veidiem.

Bet tūrisma jomā tika vienkāršota ārzemnieku deklarāciju aprites kārtība tūrisma operatoriem - no normatīvajiem aktiem svītrots iepriekš noteiktais 24 stundu termiņš aizpildīto deklarāciju iesniegšanai policijas teritoriālajā struktūrvienībā vai elektroniskai iesniegšanai policijas mājaslapā internetā. Atceltas arī tūrisma gidu sertifikācijas prasības.

Plāna pasākumu gaitā patlaban Saeimā izskatīšanā ir vairāki likumprojekti, kuru pieņemšana ir būtiska uzņēmējdarbības uzsākšanas stimulēšanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai kopumā. Stap tiem - grozījumi komerclikumā par pamatkapitāla samazināšanu mikrouzņēmumiem, kas atrodas Saeimā sagatavošanā uz otro lasījumu, likumprojekta grozījumi likumā par pašvaldībām, ar kuriem paredzēts noteikt pašvaldību pirmpirkuma tiesības.

Tāpat arī jaunais maksātnespējas likuma regulējums vērsts uz maksātnespējas procesu pieejamību, ātrumu, vienkāršību un efektivitāti, paredzot, ka juridiskām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus - tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu, nosakot, ka maksātnespējas process var beigties vai nu ar saistību izpildi, vai bankrotu.

Grozījumi Imigrācijas likumā ietver regulējumu, kas nepieciešams darba un uzturēšanas atļauju saņemšanai pēc "vienas pieturas aģentūras principa", bet grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību novietnē uz laiku līdz septiņiem mēnešiem kalendārajā gadā (līdzšinējo piecu mēnešu vietā).

Šogad uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektā ir iekļauti 24 pasākumi sešās jomās.

Uzņēmējdarbības uzsākšanā un veikšanā paredzēts ieviest uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas sistēmu, atceļot bankas izziņu par konta atvēršanu, paraksta paraugu iesniegšanu, samazināt pie reģistrācijas iesniedzamo dokumentu skaitu, ieviest oficiālo elektronisko publikāciju, pārskatīt termiņu, uz kuru var ievēlēt valdes locekļus, paredzot iespēju pagarināt to, atcelt prasību, ka viena dalībnieka sabiedrība ar ierobežotu atbildību jāgatavo dalībnieku sapulces protokols par valdes locekļa iecelšanu, ja dalībnieks pats ir valdes loceklis.

Nodokļu administrēšanā paredzēts samazināt dienu skaitu reģistrācijai par PVN maksātāju, ieviest fiksēto nodokli mikrouzņēmumiem, ieviest fiskālās pārstāvības institūtu, vienlaikus veicinot "distribūcijas centru" veidošanos Latvijā, ieviest regulējumu, kas atļauj PVN rēķinu izmantot par grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, atvieglot nosacījumus zaudēto parādu norakstīšanai uzņēmuma ienākuma nodokļa aspektā, vienkāršot un apvienot nodokļu deklarācijas un samazināt to iesniegšanas regularitāti.

Tāpat šogad muitas administrēšanā paredzēts pilnveidot risku analīzi un kontroles sistēmu, veicot kravu fizisko pārbaudi un paātrinot kravu virzību, samazināt dokumentu skaitu, kas iesniedzami muitas procedūru kārtošanai, veicināt nepreferenciālā eksporta izcelsmes sertifikāta ātrāku izsniegšanu.

Elektroniskajā pārvaldē paredzēts sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus, lai noteiktu dokumentu noformēšanas kārtību, tostarp atrisinot elektroniskā paraksta izmantošanu, noteikt regulējumu, kā iestādes apmainās ar citu iestāžu rīcībā esošu informāciju, neprasot to sagādāt uzņēmējam/iedzīvotājam. Paredzams veicināt elektronisko iepirkumu izmantošanu un attīstību, kā arī tiks izveidots un nodrošināts vienots informācijas resurss par valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu saņemšanu, bet valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā tiks ieviests vienas pieturas aģentūras princips.

Šogad EM arī paredz vienkāršot procedūras nekustamā īpašuma īpašniekam izmaiņu veikšanai zemesgrāmatas ierakstos un atcelt prasību iesniegt izziņu par kapitālsabiedrības biedru pilsonību.

Bet ar jauno Būvniecības likumu paredzēts samazināt veicamo procedūru skaitu būvniecības procesa saskaņošanai un tam nepieciešamo dienu skaitu, diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves, noteikt būvniecības procesā iesaistīto kvalifikācijas prasības.