Publiskotais Valsts kontroles ziņojums par "Parex" pārņemšanu

Rīga, 1.okt., LETA. Aģentūra LETA publisko Valsts kontroles revīzijas ziņojuma tekstu par AS "Parex banka" pārņemšanu.

Tiesa, liela daļa ziņojuma satur slepenu informāciju un tekstā vien tiek norādīts "Informācija dienesta vajadzībām", tāpēc nav iespējams gūt precīzu informāciju par atsevišķām finansējuma pozīcijām un notikumu gaitu.

Kā uzsver VK, "Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" būtiski ietekmējuši darījumi ar "Parex bankas" pārņemšanu un valsts atbalsta sniegšanu "Parex bankai".

Ziņojumā norādīts, ka situācijā, kad kādai bankai iestājas faktiskās maksātnespējas pazīmes, valstī nebija izstrādāts rīcības un darbības koordinācijas plāns, kurā būtu regulēta secīga, koordinēta valsts institūciju rīcība un noteikti iespējamie atbalsta instrumenti, kā arī noteikti kritēriji, kādos gadījumos valstij ir jāsniedz atbalsts kredītiestādēm.

VK secina, ka banku uzraudzībā un kontrolē ekonomiskās krīzes apstākļos ir trūkumi, jo netika veiktas darbības, lai savlaicīgi noteiktu ierobežojumus debeta operācijām, kā arī netika veiktas darbības, lai savlaicīgi novērstu pārbaudēs konstatētos trūkumus bankas darbībā.

Atbilstoši normatīvā akta prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pērnā gada 7.novembrī lūdz sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus "Parex bankai". Valdība saistību ierobežojumus bankai uzlika tikai pēc 24 dienām.

VK arī secina, ka Latvijā nav izveidota vadības sistēma, kas spēj darboties finanšu krīzes situācijās, nodrošinot kredītiestāžu sektora stabilu darbību, jo Ministru kabinets un FKTK, konstatējot "Parex bankas" nespēju nodrošināt bankas darbības būtiskas prasības, nenoteica konkrētiem apstākļiem likumā paredzēto ietekmēšanas līdzekli.

Ministru kabinets, ar kavēšanos pieņemot lēmumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu "Parex bankai", ir apdraudējis "Parex bankas" stabilitāti un tās noguldītāju mantu, secināts revīzijā.

Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valdības atbalsta sniegšanas nepieciešamību "Parex bankai" bez izvērstas analīzes par bankas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, secinājusi VK.

Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valdības atbalsta sniegšanas nepieciešamību "Parex bankai", neizstrādājot atbalsta pasākuma plānu un kvantitatīvi nenovērtējot nepieciešamā atbalsta apjomu, kā rezultātā netika noteikti paredzamie finansēšanas avoti, lai nodrošinātu kredītiestādes darbības nepārtrauktību.

Tāpat netika nodrošināts nepieciešamais tekošās likviditātes apjoms un paredzamie atbalsta instrumenti, finansēšanas avotu sagādes laiks, "Parex bankas" pārņemšanas darījuma organizācijā un vadībā bija būtiski trūkumi, jo ieguldījuma līgums bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā "Parex bankā" tiek ieguldīti vēl lielāki līdzekļi un valsts ir uzņēmusies papildus saistības, ko neparedzēja sākotnējie Ministru kabineta plāni, norāda VK.

Lai gan līdz pērnā gada 31.decembrim valsts no termiņnoguldījumu izvietošanas "Parex bankā" saņēmusi procentus 1,92 miljonus latu (ieskaitīti valsts budžetā) un 2,72 miljonus latu, kā uzkrātos procentus (noguldīti "Parex bankā"), atbalsta sniegšana "Parex bankai" valstij ir radījusi šādas sekas.

Tā uz nenosakāmu termiņu no ekonomiskās aprites ir izņemti finanšu līdzekļi vismaz 673,92 miljonus latu apmērā un valsts ir uzņēmusies augstu risku, ka termiņnoguldījumi netiks atgūti, jo bankas rādītāji jau no pērnā gada 28.oktobra neatbilda normatīvajos aktos noteiktajām minimālajām prasībām.

Revīzijā netika gūta pārliecība, ka ar šo rīcību ir nodrošināta valsts budžeta līdzekļu efektīva un droša vadība saskaņā ar labāko finanšu vadības praksi un ka ar šo rīcību ir sasniegts normatīvajā aktā noteiktais mērķis - valsts finanšu līdzekļus izmantot likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, secinājusi VK.

Tāpat ir ievērojami palielināts valsts parāds un valsts budžetam ir radīts papildu slogs resursu piesaistīšanas izmaksu veidā, jo valsts rīcībā nebija brīvu finanšu resursu termiņnoguldījumu veikšanai un tāpēc tika emitētas valsts parādzīmes, kas 2009.gadā radīja valsts budžeta izdevumus 6,23 miljonu latu apmērā (starpība starp parādzīmju pārdošanas un atpirkšanas vērtību).

Tāpat tika organizēta aizņemšanās no starptautiskajiem aizdevējiem, 2008.gada beigās saņemot 409 miljonus latu lielu aizdevumu un uzņemoties aptuveni 31,86 miljonus latu lielus procentu maksājumus.

Netiek gan publiskots cik lielas bijušas "Parex bankas" pārņemšanas izmaksas (juridiskie pakalpojumi, ieguldījumu līguma sagatavošana, situācijas analīze un citi) par laika posmu līdz šā gada 30.jūnijam.

Valsts ir vienojusies ar "Parex banku" par komercķīlu, nepārliecinoties par "Parex bankas" ieķīlātā komercķīlas priekšmeta vērtību un atbilstību noteiktajām prasībām. Tā kā "Parex banka" par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts galvotos kredītus un kredītus, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām (zemstandarta vai šaubīgos kredītus, kuru atmaksa kavēta par vairāk nekā 90 dienām un kredītus, kuru ņēmējiem nav pietiekamu ienākumu, lai spētu pildīt kredītlīgumos noteiktās saistības), gadījumā, ja "Parex banka" nespēs pildīt savas saistības pret valsti, valsts no komercķīlas realizācijas nevarēs pilnībā atgūt savus ieguldījumus.

Saskaņā ar Saimnieciskā gada pārskata datiem 2008.gada finanšu bilancē valsts īstermiņa noguldījumi ir 867 061 261 latu vērtībā, no kuriem 78% jeb 673 915 659 lati noguldīti "Parex bankā", tai skaitā īstermiņa depozīti latos 150 000 000 latu vērtībā un īstermiņa depozīti 745 464 822 eiro jeb 523 915 659 latu vērtībā.

Normatīvai nosaka, ka par valsts budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbild, kā arī Valsts kases darbību uzrauga finanšu ministrs. Saskaņā ar normatīvo aktu budžeta līdzekļu ieguldīšanu valsts budžeta finanšu līdzekļu vadības ietvaros veic Valsts kase, kuras darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts finanšu vadības jomā.

2008.gadā "Parex bankā" tika veikti deviņi valsts budžeta līdzekļu termiņnoguldījumi ar mērķi sniegt valsts atbalstu "Parex bankai". Par katru šādu noguldījumu tika izdots finanšu ministra rīkojums, kas tika pamatots ar nepieciešamību nodrošināt Ministru kabineta 8.novembrs protokollēmuma izpildi.

Tā ar ar finanšu ministra 10.novembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts izvietot "Parex bankā" termiņnoguldījumu 199 999 925 latu apmērā ar atmaksas termiņu šā gada 6.novembris.

Lai nodrošinātu resursus termiņnoguldījuma veikšanai, Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju 199 999 925 latu apmērā (219 054 700 lati pēc nominālvērtības), kā arī pārtraukt Latvijas Bankā izvietotos termiņnoguldījumus 235 miljonu eiro apmērā.

Ar finanšu ministra 12.novembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts izvietot "Parex bankā" termiņnoguldījumu 100 000 000 latu apmērā ar atmaksas termiņu 2008.gada 19.novembris. Savukārt finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts.

Ar finanšu ministra 14.novembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts izvietot "Parex bankā" termiņnoguldījumu 9 000 000 eiro apmērā ar atmaksas termiņu 2008.gada 24.novembris. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts.

Ar finanšu ministra 19.novembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts izvietot "Parex bankā" termiņnoguldījumu 45 000 000 latu apmērā ar atmaksas termiņu 2008.gada 26.novembris. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts.

Ar finanšu ministra 8.decembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts izvietot "Parex bankā" termiņnoguldījumu 50 000 000 latu apmērā ar atmaksas termiņu šā gada 8.janvāris. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts.

Ar finanšu ministra 12.decembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts izvietot "Parex bankā" termiņnoguldījumu 20 000 000 eiro apmērā ar atmaksas termiņu 12.janvāris.Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts.

Ar finanšu ministra 15.decembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts izvietot "Parex bankā" termiņnoguldījumu 30 000 000 eiro apmērā ar atmaksas termiņu 15.janvāris. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts.

Ar finanšu ministra 16.decembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts izvietot "Parex bankā" termiņnoguldījumu 43 386 276 eiro apmērā ar atmaksas termiņu 2009.gada 16.janvāris. Lai nodrošinātu resursus termiņnoguldījuma veikšanai, Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju 43 386 276 eiro apmērā (EUR 44 391 700 pēc nominālvērtības).

Ar finanšu ministra 22.decembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts izvietot "Parex bankā" termiņnoguldījumu 287 074 548 eiro apmērā ar atmaksas termiņu 23.janvāris. Lai nodrošinātu resursus termiņnoguldījuma veikšanai, Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju 287 074 548 eiro apmērā (EUR 300 000 000 pēc nominālvērtības).

Revīzijā konstatēts, ka uz 31.decembri Valsts kasei "Parex bankā" bija deviņi termiņnoguldījumi par kopējo summu 673 915 659 lati, tai skaitā divi termiņnoguldījumi latos par kopējo summu 150 000 000 lati un septiņi termiņnoguldījumi eiro par kopējo summu 745 464 822 eiro, kuras ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas oficiālā kursa ir 523 915 659 lati.

Finanšu ministra rīkojumos "Par valsts atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai "Parex banka"" termiņnoguldījumu veikšana "Parex bankā" tika pamatota ar Ministru kabineta protokollēmuma izpildes nodrošināšanu.

Revīzijā konstatēts, ka Ministru kabineta protokollēmums tieši neuzdod finanšu ministram pienākumu veikt termiņnoguldījumu "Parex bankā", bet nosaka šādus finanšu ministra uzdevumus - pieņemt zināšanai finanšu ministra, FKTK priekšsēdētājas un Latvijas Bankas prezidenta sniegto informāciju, pilnvarot finanšu ministru parakstīt Ieguldījuma līgumu Latvijas Republikas vārdā un izsniegt galvojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Ieguldījuma līguma paredzētajā apjomā sindicēto kredītu pārfinansēšanai 2009.gadā.

Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju sagatavot un finanšu ministram steidzami iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu "Banku pārņemšanas likums".

Savukārt Ministru kabineta protokollēmums noteica pieņemt zināšanai finanšu ministra, Valsts kases pārvaldnieka un Latvijas Bankas prezidenta sniegto informāciju par līdzšinējo sniegto finansējumu akciju sabiedrībai "Parex banka" un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informāciju par noguldījumu izmaiņām akciju sabiedrībā "Parex banka". Nepieciešamības gadījumā finanšu ministram arī turpmāk nodrošināt valsts rīcību akciju sabiedrības "Parex banka" likviditātes nodrošināšanai.

Revīzijā konstatēts, ka trīs noguldījumu veikšanai "Parex bankā" resursi tika iegūti, veicot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju un noslēdzot līgumu ar "Parex banku" par parādzīmju iegādi.

Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisija (ISIN kods LV0000540987). Ar finanšu ministra 10.novembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju 199 999 925 latu apmērā (Ls 219 054 700 pēc nominālvērtības), noslēdzot līgumu ar Parex banku par parādzīmju emisijas iegādi.

Saskaņā ar vienošanos Valsts kase pārdeva "Parex bankai" 2 190 547 valsts vērtspapīrus ar ienesīguma gada likmi 9,501%. Viena vērtspapīra cena bija 91,301362 lati kopējā pārdošanas cena 199 999 925 lati. Vienošanās nosacījumi paredzēja, ka Valsts kase un Parex banka vienojas par savstarpēju naudas norēķinu mijieskaitu depozīta izvietošanas un vērtspapīru pārdošanas darījumiem.

Saskaņā ar līgumu Valsts kase atpirka no Parex bankas 1 420 547 Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Viena vērtspapīra cena bija 93,996638, kopējā atpirkšanas summa 133 526 642 lati.

Ar vērtspapīru darījumu valsts budžeta izdevumi ir 3 828 766 lati, jo viena vērtspapīra pārdošanas un atpirkšanas cenas starpība ir 2,695276 lati un atpērkot 1 420 547 vērtspapīrus Valsts kase samaksāja par Ls 3 828 766 vairāk nekā saņēma vērtspapīrus izlaižot.

Ar finanšu ministra 16.decembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju 43 386 276 eiro apmērā (EUR 44 391 700 pēc nominālvērtības) un pārdošanu "Parex bankai".

Saskaņā ar vienošanos Valsts kase pārdeva "Parex bankai" 443 917 valsts vērtspapīrus ar ienesīguma gada likmi 4,543%. Viena vērtspapīra cena bija 97,735108 eiro kopējā pārdošanas cena 43 386 276 eiro.

Vienošanās nosacījumi paredzēja, ka Valsts kase un "Parex banka" veic savstarpēju naudas norēķinu mijieskaitu, izvietojot noguldījumu un pārdodot vērtspapīrus.

Saskaņā ar līgumu Valsts kase atpirka no "Parex bankas" 443 917 Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Viena vērtspapīra cena bija 98,854583 eiro kopējā atpirkšanas summa 43 883 230 eiro.

Ar vērtspapīru darījumu valsts budžeta izdevumi ir 496 954 eiro jeb 349 261 lati, jo viena vērtspapīra pārdošanas un atpirkšanas cenas starpība ir 1,119475 eiro un atpērkot 443 917 vērtspapīrus Valsts kase samaksāja par 496 954 eiro vairāk nekā saņēma vērtspapīrus izlaižot.

Ar finanšu ministra 22.decembra rīkojumu Valsts kasei tika noteikts veikt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisiju 287 074 548 eiro apmērā (EUR 300 00 000 pēc nominālvērtības) un pārdošanu "Parex bankai".

Saskaņā ar vienošanos Valsts kase pārdeva "Parex bankai" 3 000 000 valsts vērtspapīrus ar ienesīguma gada likmi 4,502%. Viena vērtspapīra cena bija 95,691516 eiro kopējā pārdošanas cena 287 074 548 eiro. Vienošanās nosacījumi paredzēja, ka Valsts kase un Parex banka veic savstarpēju naudas norēķinu mijieskaitu, izvietojot noguldījumu un pārdodot vērtspapīrus.

Saskaņā ar līgumu Valsts kase atpirka no "Parex bankas" 3 000 000 Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Viena vērtspapīra cena bija 96,663623 eiro kopējā atpirkšanas summa 289 990 869 eiro.

Ar vērtspapīru darījumu Valsta kases izdevumi ir 2 916 321 eiro jeb 2 049 602 lati, jo viena vērtspapīra pārdošanas un atpirkšanas cenas starpība ir 0,972107 eiro un, atpērkot 3 000 000 vērtspapīrus, Valsts kase samaksāja par 2 916 321 eiro vairāk nekā saņēma vērtspapīrus izlaižot.

Revīzijā konstatēts, ka, lai iegūtu līdzekļus, ko noguldīt "Parex bankā", papildus valsts parādzīmju izlaišanai saskaņā ar finanšu ministra rīkojumu pirms termiņa tika pārtraukti 13 termiņnoguldījumi Latvijas Bankā 235 000 000 eiro jeb 165 158 940 latu apmērā.

Negūtie ieņēmumi no šo darījumu pārtraukšanas (starpība starp iegūtajiem procentu ieņēmumiem un procentu ieņēmumiem, kurus Valsts kase būtu saņēmusi, nepārtraucot termiņnoguldījumus pirms termiņa) ir 226 379 eiro jeb 159 100 latus.

Iepriekšminētie termiņnoguldījumi Latvijas Bankā tika aizstāti ar termiņnoguldījumu Parex bankā. Šis termiņnoguldījums bija ar gada procentu likmi 20,27% un valsts no šī darījuma ieguva uzkrātos procentus 1 013 499 latu apmērā.

Revīzijā konstatēts, ka šie procentu ieņēmumi netika ieskaitīti valsts budžetā, bet tika noguldīti Parex bankā kā daļa no jauna depozīta.

Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisiju rezultātā iegūtie līdzekļi 432 249 114 latu apmērā, kā arī citi budžeta līdzekļi 254 000 000 latu apmērā "Parex bankā" tika noguldīti uz procentiem. Revīzijā konstatēts, ka 2008.gadā līdz 31.decembrim saņemtie procenti (procentu ieņēmumi, kas ir ieskaitīti valsts budžetā) par termiņnoguldījumiem ir 1 926 975 lati bet 2 724 711 lati kā uzkrātie procenti ir noguldīti "Parex bankā".

2009.gadā (no 1.janvāra līdz 30.jūnijam saņemtie procentu ieņēmumi no termiņnoguldījumiem "Parex bankā" ir 13 457 102 lati.

Saskaņā ar Saimnieciskā gada pārskatā sniegto informāciju, ņemot vērā pieaugošo valsts budžeta finansēšanas nepieciešamību, Valsts kase 2008.gadā būtiski palielinājusi sākotnējās izvietošanas apjomus iekšējās valsts vērtspapīru izsolēs: 2007.gadā ar iekšējiem valsts vērtspapīriem piesaistīto resursu apjoms bija 97,5 miljoni latu, bet 2008.gadā - 986,4 miljoni latu, no kā gandrīz puse - vērtspapīri 471,6 miljoni latu apjomā emitēti valsts pārņemtās "Parex bankas" likviditātes nodrošināšanai.

Saskaņā ar pārskatu galvenokārt nestabilās situācijas vietējā naudas tirgū, kā arī latu likviditātes trūkuma dēļ valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolēs aktivitāte bija salīdzinoši zema un likmes sasniedza ļoti augstus līmeņus, īpaši gada beigās. Lai gan tirgus apstākļi bija nelabvēlīgi, pildot finanšu ministra rīkojumus, Valsts kase veica parādzīmju emisijas speciāli "Parex bankai".

Valsts izmaksas no resursu piesaistes bija salīdzinoši augstas un Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību, ka Valsts kase, emitējot valsts parādzīmes un pārdodot tās "Parex bankai", ieguva nepieciešamos finanšu resursus ar iespējami zemākām izmaksām un ierobežojot finanšu riskus.

2008.gadā iekšējā finanšu tirgū piesaistīto resursu apjoms palielinājies par 904,5 miljoniem latu. Papildu likviditātes nodrošināšanai tika izmantotas arī kredītlīnijas un aizņēmumi no kredītiestādēm iekšējā tirgū.

2008.gada laikā Latvijas iekšējā tirgū palielinājās pieprasījums pēc naudas resursiem, bet samazinājās uzticība starpbanku tirgū, kā rezultātā pieauga aizdevumu procentu likmes.

Visu termiņu RIGIBOR likmes piedzīvoja strauju kāpumu 2008.gada pēdējā ceturksnī - līdz pat 11,86% (overnight likme) un 15,24% (gada likme).

Saimnieciskā pārskata dati liecina, ka īstermiņa iekšējais parāds palielinājās no 6% 2007.gada beigās līdz 38% 2008.gada beigās. Iekšējā parāda īpatsvars kopējā parāda struktūrā būtiski pieauga, galvenokārt, dēļ ierobežotajām iespējām resursu piesaistīšanai ārējā finanšu tirgū.

Revīzijā konstatēts, ka sešos no deviņiem finanšu ministra rīkojumiem par termiņnoguldījumu veikšanu "Parex bankā" netika norādīts resursu avots. Valsts kase termiņnoguldījumus "Parex bankā" veica no Valsts kases vienotā norēķinu konta Latvijas Bankā.

Saskaņā ar pārskatā sniegto informāciju valsts atbalsts "Parex bankai" tika sniegts apstākļos, kad bija būtiski samazinājusies kredītresursu pieejamība pasaules finanšu tirgos un ievērojami kritās ieņēmumi valsts budžetā. Finanšu līdzekļi, kas tika sniegti "Parex bankas" likviditātes nodrošināšanai, būtiski samazināja Valsts kases likviditātes rezerves pozīciju.

Ņemot vērā "Parex bankas" problēmas, kā arī citus apstākļus (nodokļu ieņēmumu neizpilde u.c.), 2008.gada otrajā pusgadā tika lemts par būtiskiem samazinājumiem valsts budžeta izdevumu sadaļā, kā arī, lai nodrošinātu finanšu resursu pieejamību potenciāli lielākā apjomā, tika uzsāktas sarunas ar Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu, kā arī citu valstu valdībām par aizdevumu piešķiršanu.

Saskaņā ar Saimnieciskā gada pārskatā sniegto informāciju uz 31.decembri valsts ilgtermiņa saistības ir palielinājušās par nepilniem 534 miljoniem latu.

Lielāko palielinājumu veido 29.decembrī no Starptautiskā Valūtas fonda saņemtais aizņēmums 535 344 000 XDR (Starptautiskā Valūta fonda norēķinu vienības) jeb 409 002 816 lati vērtībā.

Revīzijā konstatēts, ka nevienā no normatīvajiem aktiem vai citiem dokumentiem nav precizēts, kādi pasākumi uzskatāmi par vispārējo ekonomisko risku mazinošiem vai sociālekonomiskas krīzes ietekmes mazinošiem. Nav noteikts arī, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēts, vai vērtspapīru izlaišana vai aizņēmums konkrētajā situācijā samazinās vispārējos ekonomiskos riskus, sekmēs izvairīšanos no sociālekonomiskas krīzes vai mazinās tās ietekmi un nodrošinās finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā.

Revīzijā konstatēts, ka termiņnoguldījumi "Parex bankā" tika veikti, izpildot Finanšu ministra rīkojumu un termiņnoguldījumu veikšana "Parex bankā" tiek definēta kā valsts atbalsts bankai nevis peļņas darījumi ar brīvajiem finanšu resursiem.

Valsts kases veiktie termiņnoguldījumi Parex bankā pēc būtības nav klasificējami kā Valsts kases standarta "ikdienas" termiņnoguldījumu darījumi, jo šo darījumu mērķis nav peļņas gūšana no brīvajiem budžeta līdzekļiem, bet likviditātes atbalsts konkrētai bankai.

Noguldījuma darījumi "Parex bankā" tika veikti, norādot konkrētu mērķi, piemēram, sindicēto kredītu atmaksai vai "Parex bankas" likviditātes nodrošināšanai.

Veicot noguldījuma darījumus "Parex bankā", netika vērtēts noguldījuma darījumu izdevīgums, tāpat noguldījuma darījumi "Parex bankā" tika veikti, neskatoties uz noguldījumu neatgūšanas risku un "Parex bankas" likviditātes problēmām.

Revīzijā konstatēts, ka līgums par noguldījuma izvietošanu un saistību izpildi starp Finanšu ministriju un "Parex banku" noslēgts 14.novembrī, lai gan Valsts kase termiņnoguldījumus "Parex bankā" izvietojusi jau 10.novembrī un 12.novembrī, noslēdzot atsevišķas vienošanās par šiem darījumiem.

Saskaņā ar līguma noteikumiem, par noguldījumu "Parex banka" maksā procentus atbilstoši noteiktajai gada procentu likmei, kas tiek noteikta vienāda ar šādu komponentu summu: noguldījuma slēgšanas dienā noteiktā attiecīgās valūtas naudas tirgus indeksa RIGIBOR, EURIBOR, LIBOR vai cita atbilstošajā valūtā noteiktā naudas tirgus indeksa likme (%).

Zemākais no starptautisko reitingu aģentūru "Moody’s Investors Service", "Fitch", "Capital Intelligence" noteiktajiem "Parex bankas reitingiem, kurš atbilst "Bloomberg" Informācijas sistēmā kotētajai attiecīgā līmeņa banku vidējai kredītriska apdrošināšanas (Credit Default Swap) līgumu cenai 5 (pieciem) gadiem (%)

Tāpat atlīdzība 0,5% apmērā atbilstoši Eiropas Centrālās bankas 20.oktobra rekomendācijām "Par valdības garantijām banku parāda saistībām", kā arī papildu atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem 0,25%.

Revīzijā konstatētas atsevišķas nebūtiskas neprecizitātes un nekonsekvence procentu likmju piemērošanā noguldījumiem "Parex bankā".

Piemēram, atsevišķos gadījumos konstatēts, ka EURIBOR likmes nav noteiktas atbilstoši tirgus praksei un EURIBOR likmju noteikšanas principiem, kas nosaka, ka atbilstošā termiņa EURIBOR likmes tiek noteiktas divas darba dienas pirms noguldījuma sākuma datuma.

Atsevišķos gadījumos, nosakot termiņnoguldījumu likmes nav ievērots princips, ka, nosakot likmes, ņem vērā tikai TARGET sistēmā paredzētās brīvdienas, bet faktiski ir piemērotas arī Latvijas Republikas oficiāli noteiktās brīvdienas.

Atsevišķos gadījumos konstatētas tehniskas neprecizitātes līgumos attiecībā uz likmju noteikšanas datumiem un veidu (1 nedēļas, mēneša vai gada likme utt.).

Līguma grozījumi paredz, ka par noguldījumu "Parex banka" maksā procentus atbilstoši noteiktajai gada procentu likmei, kura tiek noteikta vienāda ar šādu komponentu summu - Valsts kases resursu piesaistīšanas izmaksas atbilstošajā valūtā, papildu uzcenojumu, izmantojot Eiropas Centrālās bankas rekomendācijas.

Saskaņā ar Ministru kabineta protokollēmumiem un finanšu ministra rīkojumiem darījumi "Parex bankā" tika veikti ar mērķi sniegt valsts atbalstu bankai nevis nopelnīt procentus no brīvajiem budžeta līdzekļiem, tāpēc noguldījumu izdevīgums bankā netika vērtēts.

Šī iemesla dēļ revīzijā nebija iespējams pārliecināties par termiņnoguldījumiem "Parex bankā" piemērojamās procentu likmes pamatotību un atbilstību tirgus apstākļiem, kā arī nav iespējams aprēķināt, vai noguldot valsts budžeta līdzekļus citās bankās, procentu ieņēmumi nebūtu lielāki.

Saskaņā ar līgumu "Parex banka" kā nodrošinājumu izvietotajiem noguldījumiem sniedz finanšu ķīlu uz publiski tirgotiem vērtspapīriem, hipotēku vai komercķīlu, noslēdzot komercķīlas līgumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz nepieciešamos dokumentus ķīlas reģistrācijai. No kredīta līgumiem izrietošās prasījuma tiesības (standarta un uzraugāmos kredītus saskaņā ar FKTK Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumiem) "Parex banka" ieķīlā par labu Valsts kasei pēc komercķīlas līgumam pievienotā saraksta ar nosacījumu, ka komercķīlā iekļauto kredītu attiecība pret Valsts kases galvenā prasījuma apmēru saskaņā ar noslēgto vienošanos sastādītu ne mazāk par 1,2.

Gadījumā, ja šo kredītu kvalitāte vairs neatbilst standarta un uzraugāmo kategorijai, "Parex bankas" pienākums ir komercķīlas līgumā noteiktajā termiņā nodrošināt citu atbilstošu ķīlu.

Līguma grozījumi nosaka, ka "Parex bankai" nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc Valsts kases pieprasījuma jānodrošina Valsts kasei rakstisku pārskatu par izmaiņām ieķīlātajās prasījuma tiesībās (kredīta līgumos) – kredītu kvalitātes klasifikācijas izmaiņas, izmaiņas neatmaksātajās kredītu summās un citu informāciju, ko pieprasa Valsts kase.

Revīzijā konstatēts, ka normatīvie akti neparedz obligātu nodrošinājumu Valsts kases veiktajiem termiņnoguldījumiem (neparedz Valsts kases pienākumu slēgt komercķīlaslīgumus ar banku), tomēr, ņemot vērā noguldījumu neatgūšanas paaugstināto risku, Valsts kase pēc savas iniciatīvas ir noslēgusi komercķīlas līgumus ar "Parex banku".

Līdz 31.desembrim kopumā noslēgti seši komercķīlas līgumi, ar kuriem "Parex banka" par labu valstij ir ieķīlājusi prasījuma tiesības. Komercķīlas priekšmets ir 9739 kredītlīgumi, kuru neatmaksātā pamatsumma uz komercķīlas līgumu noslēgšanas brīdi bija 875 568 757 lati.

Revīzijā konstatēts, ka šā gada 17.martā noslēgts vēl viens komercķīlas līgums, ar kuru "Parex banka" par labu valstij ir ieķīlājusi prasījuma tiesības - 885 kredītlīgumus, kuru neatmaksātā pamatsumma uz 13.martu ir 211 083 584 lati.

Tā kā ieķīlāto saistību pamatsummas atlikums regulāri mainās, tiek izdarīti arī grozījumi Komercķīlas līgumos, mainot komercķīlas priekšmeta vērtību. Revīzijā konstatēts, ka Valsts kases atbildīgais darbinieks, balstoties uz "Parex bankas" iesniegto informāciju par komercķīlas priekšmeta stāvokli (ieķīlāto saistību pamatsummas atlikumu), vērtē ķīlas vērtības attiecību pret noguldījuma apmēru.

Tiek vērtēts, vai noguldījuma pamatsummas attiecība pret ķīlas vērtību nav mazāka kā noteikts līgumā121 - vai komercķīlā iekļauto kredītu attiecība pret Valsts kases galvenā prasījuma apmēru saskaņā ar noslēgto vienošanos sastāda ne mazāk kā 1,2.

Revīzijā konstatēts, ka Finanšu ministrija nav veikusi pārbaudes ar mērķi pārliecināties par to, ka komercķīlas priekšmets atrodas komercķīlas devēja īpašumā un valdījumā, ka komercķīlas priekšmets nav uzdāvināts, pārdots un nekādā citā veidā atsavināts, ka komercķīlas priekšmets nav apķīlāts, aizdots, patapināts vai nodots glabāšanā, ka nepastāv strīdi par komercķīlas priekšmeta piederību, ka nepastāv ierobežojumi vai aizliegumi komercķīlas priekšmeta ieķīlāšanai, lietošanai, atsavināšanai vai piedziņas vēršanai uz to.

Tāpat, ka komercķīlas priekšmets ir brīvs no trešo personu prasījumiem un tam nav uzlikts arests, komercķīlas līgumos norādītā komercķīlas priekšmeta vērtība atbilst tā reālajai vērtībai, ka ieķīlāti ir tikai standarta un uzraugāmie kredīti atbilstoši līgumā noteiktajam.

FKTK noteikumi nosaka, ka pamatojoties uz kredītu novērtējumu, kredīti klasificējami kā standarta, uzraugāmie, zemstandarta, šaubīgie un zaudētie kredīti.

Saskaņā ar FKTK noteikumiem standarta kredīti ir kredīti, kas neapšaubāmi tiks samaksāti.

Standarta kredītus klasificē kā kredītus aizņēmējiem, kuriem nav gaidāmas problēmas ar parāda samaksu, jo pašreizējā un prognozējamā naudas plūsma ir pietiekama, lai samaksātu parādu, unkuri parāda samaksu veic saskaņā ar līgumā noteiktajiem termiņiem vai kavē parāda samaksu līdz 5 dienām.

No nodrošinājuma atkarīgos kredītus, ja to nodrošinājuma vērtība (t.sk. piespiedu pārdošanas gadījumā) ir vienāda vai lielāka par parāda summu, ja šo nodrošinājumu var savlaicīgi pārdot, jo pastāv likvīds tirgus, un iestādei nav juridisku šķēršļu šā nodrošinājuma atsavināšanai.

Saskaņā ar FKTK noteikumiem uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuriem nepieciešama pastiprināta iestādes vadības kontrole, jo tiem piemīt potenciāla nedrošība, kas, ja situācija netiek mainīta, nākotnē var ietekmēt parāda samaksu un iestādei radīt zaudējumus. Kredītus klasificē kā uzraugāmos, ja ekonomiskie vai tirgus apstākļi var nelabvēlīgi ietekmēt aizņēmēju, vērojamas aizņēmēja darbības pasliktināšanās tendences vai aizņēmēja bilancē ir nelīdzsvarotas pozīcijas, bet ne tik nozīmīgas, lai apdraudētu parāda samaksu, aizņēmējs kavē parāda samaksu līdz 30 dienām, aizņēmējs kavē parāda samaksu 31-90 dienas, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs, kā arī no nodrošinājuma atkarīgo kredītu nodrošinājuma stāvoklis un tā kontroles iespējas izraisa šaubas.

Ja nav iespējams nodrošināt atbilstošu kredīta uzraudzību līguma kvalitātes dēļ, vai arī konstatētas novirzes no iestādes kredītriska pārvaldīšanas politikas un procedūrām.

Revīzijā konstatēti gadījumi, kad "Parex banka" par labu valstij ieķīlājusi kredītus, kas neatbilst līgumā noteiktajām prasībām (standarta un uzraugāmos kredītus saskaņā ar normatīvajā aktā127 sniegto definīciju skaidrojumu) un ir ieķīlājusi arī zemstandarta un šaubīgos kredītus.

Saskaņā ar FKTK noteikumiem zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir skaidri izteikta nedrošības pakāpe, kas liek apšaubīt pilnu parāda samaksu, un kuri kredītiestādei radīs zaudējumus, ja šī nedrošība netiks novērsta. Kā zemstandarta kredītus klasificē kredītus, ja aizņēmēja naudas plūsma nav pietiekama, lai regulāri veiktu parāda maksājumus.

Tāpat, ja iestāde nesaņem apmierinošu kārtējo informāciju par aizņēmēja finansiālo stāvokli vai atbilstošu dokumentāciju par kredīta nodrošinājumu un parāda samaksas avotiem, aizņēmējs kavē parāda samaksu 31-90 dienas, aizņēmēja finansiālais stāvoklis kļūst nedrošs, parāda samaksas kavējums pārsniedz 90 dienas, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs.

Savukārt šaubīgie kredīti saskaņā ar FKTK noteikumiem ir kredīti, kuru dēļ iestādei ir liela zaudējumu iespēja, novērtēšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt zaudējumuapjomu, bet ir pamatotas cerības daļēji atgūt kredītu. Kā šaubīgos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus.

Tādus, kuriem ir likviditātes problēmas un faktiskās maksātnespējas pazīmes, kas ir likvidējami un to aktīvu vērtība ir nepietiekama, lai pilnā apjomā apmierinātu iestādes prasības.

Kas parāda samaksu kavējuši 91-180 dienas un kuriem izsniegto kredītu sekundārais kredīta samaksas avots ir apšaubāms.

Revīzijā konstatēts, ka ar 19.novembra Komercķīlas līgumu "Parex banka" ir ieķīlājusi tādu fizisku personu kredītus, kas saskaņā ar FKTK pārbaudes materiālos konstatēto atbilst zemstandarta vai šaubīgo kredītu definīcijai.

Revīzijā konstatēts, ka "Parex banka" par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts kapitālsabiedrību un pašvaldību un to uzņēmumu kredītus, kā arī valsts galvotos kredītus.

Līguma grozījumi nosaka Valsts kasei tiesības nekavējoties pieprasīt "Parex bankai" atmaksāt visus termiņnoguldījumus un to blakus prasījumus (visus procentu maksājumus un līgumsodus) saskaņā ar noslēgtajām vienošanām un līgumiem. "Parex banka" apņemas pēc Valsts kases pieprasījuma saņemšanas ieskaitīt Valsts kases kontā visus termiņnoguldījumus un to blakus prasības (visus procentu maksājumus un līgumsodus), saskaņā ar noslēgtajām vienošanām un līgumiem ar Valsts kasi.

Šis līguma nosacījums nav praktiski izpildāms, jo vienpusēji laužot noslēgtās vienošanās, nebūtu iespējams turpināt nodrošināt pietiekošu likviditātes līmeni "Parex bankai" un izpildīt Ministru kabineta doto uzdevumu.

Līguma grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja "Parex banka" nav noteiktajā termiņā ieskaitījusi Valsts kases kontā termiņnoguldījumus un to blakus prasījumus, "Parex banka" cedē (nodod) Valsts kasei prasījuma tiesības, kas ir ieķīlātas par labu Valsts kasei saskaņā ar starp Valsts kasi un Parex banku noslēgtajiem komercķīlas līgumiem un to grozījumiem, kā arī nodod visus Valsts kases pieprasītos dokumentus, kas nepieciešami cedēto prasījuma tiesību realizācijai un kuru nodošana Valsts kasei nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

"Parex banka apliecina, ka nodrošinājuma tiesības, kas izriet no starp Valsts kasi un Parex banku noslēgtajām vienošanās un līgumiem, ietver tiesības izmantot Valsts kasei arī piedziņu pret šajās vienošanās un līgumos paredzēto nodrošinājumu, tajā skaitā pārņemot nodrošinātā kreditora tiesības.

Revīzijā konstatēts, ka 2009.gadā "Parex bankā" papildus veikts viens termiņnoguldījums - ar finanšu ministra 16.marta rīkojumu Valsts kasei tika noteikts izvietot "Parex bankā" termiņnoguldījumu 232 500 000 eiro apmērā ar atmaksas termiņu 17.aprīlis. Finanšu resursu avots termiņnoguldījuma veikšanai netika norādīts. Noguldījuma mērķis bija "Parex bankai" nepieciešamie likvīdie resursi sindicēto kredītu daļas atmaksai.

Revīzijā konstatēts, ka 2009.gadā līdz 30.jūnijam veikta divu termiņnoguldījumu - 9 000 000 eiro un 50 000 000 latu atmaksa, kā arī divi termiņnoguldījumi atmaksāti daļēji.

Līdz 30.jūnijam Valsts kasei "Parex bankā" bija astoņi termiņnoguldījumi par kopējo summu 646 297 589 lati, tai skaitā viens noguldījums latos un septiņi noguldījumi eiro.

Septiņiem termiņnoguldījumiem atmaksas termiņš iestājās 2009.gada jūlijā un augustā, tomēr pēc Valsts kases telefoniski sniegtās informācijas uz 13.08.2009. neviens no šiem termiņnoguldījumiem nav atmaksāts un visi termiņnoguldījumi ir pagarināti.

Revīzijā konstatēts, ka nav konkrētu plānu valsts veikto termiņnoguldījumu atmaksai valsts budžetā.

No publiskotā teksta noprotams, ka valdība izvirzījusi 10 nosacījumus bijušjiem bankas akcionāriem.

Piekrītot šiem nosacījumiem, Latvijas finanšu sektora atbalsta pasākumu ietvaros Ministru kabinets piekrita galvojumu izsniegšanai Parex bankai sindicēto kredītu pārfinansēšanai 2009.gadā, kā arī subordinētā kapitāla palielināšanai, ņemot vērā "Parex bankas" nepieciešamību pēc tā, bet ne vairāk kā 200 miljonu latu divu gadu laikā.

Finanšu ministrija atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam 8.novembrī iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā Ieguldījuma līguma projektu.

VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", Latvijas Republika, "Parex banka" un akcionāri 10.novembrī noslēdza Ieguldījumu līgumu, kurš saskaņā ar līguma priekšmetu ir pirkuma līgums.

Saskaņā ar normatīvo aktu pirkuma līgums ir civiltiesisks darījums, un civiltiesībās darbojas privātautonomijas princips – neviens nav pakļauts otram un attiecības ar citiem var veidot brīvi, pēc saviem ieskatiem, nepārkāpjot likumu.

Taču atbilstoši normatīvajam aktam138, iesaistoties civiltiesiskā darījumā publiska persona darbojas privāto tiesību jomā, uz to attiecas likumi, kas reglamentē privāttiesiskus darījumus vispār, ciktāl šo darbību neierobežo citi normatīvie akti. Normatīvais akts139 nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un informē sabiedrību par savu darbību.

Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. Līdz ar to, slēdzot pirkuma līgumu, līdzēji darbojas civiltiesisko attiecību jomā, taču publisko tiesību subjekta darbība un pilnvaras tiek ierobežotas tiesību aktos noteiktajās robežās.

Tādejādi konstatējams, ka formāli starp līgumslēdzējiem pastāv civiltiesiskas attiecības, kas izriet no pirkuma līguma kā civiltiesiska darījuma. Slēdzot privāta (civiltiesiska) rakstura līgumu, neatkarīgi no līgumslēdzēju pušu statusa, puses neatrodas savstarpējas pakļautības attiecībās, kā tas ir publisko tiesību jomā. No tā izriet, ka darījuma puse var būt jebkura persona, tostarp arī Latvijas Republika.

Tomēr, tas vien, ka pirkuma līgums noslēgts starp pusēm, no kurām viena ir Latvijas Republika, nepiešķir pirkuma līgumam un no tā izrietošajām saistībām publiski tiesisku raksturu.

No augstākminētā izriet, ka darījuma pusēm ir jārīkojas saskaņā ar civiltiesību normām un darījumu pusei, kura pilnvarota pārstāvēt Latvijas Republiku, papildus jāievēro arī publisko tiesību akti un principi, norāda VK.

Revīzijas laikā, izvērtējot ar "Parex bankas" pārņemšanu saistītos dokumentus, revidenti konstatēja, ka pirms darījuma noslēgšanas atbildīgās iestādes (Ministru kabinets, FKTK, Finanšu ministrija) nepieņēma lēmumu par due diligence veikšanu Parex bankā, tomēr vienprātīgi atbalstīja "Parex bankas" pārņemšanu.

Latvijas Republika uzņēmās sniegt aizdevumus un galvojumus tieši šādā apmērā (galvojumiem Sabiedrības sindicēto kredītu pārfinansēšanai 775 miljoni eiro un aizdevumam, kas var kalpot par pamatu subordinētā kapitāla veidošanai apmērā līdz 200 miljoniem latu).

Lai arī normatīvajā aktā141 noteikts, ka katrā atlīdzināma atsavinājuma līgumā, kā: pirkumā, maiņā, mantojuma un kopmantas dalījumā, ieķīlājumā un izlīgumā, atsavinātājam jānes atbildība pret ieguvēju par to: ka lietu neattiesās un ka lietai nav nekādu apslēptu trūkumu un ka tai ir visas tās labās īpašības, kādas apgalvotas vai pieņemamas, kā arī atbildības pienākums pastāv, kaut arī līgumā par to nekas nebūtu tieši noteikts, ir jāizvērtē darījuma raksturs un jāiegūst informācija, vai pretējās puses atbildību ir iespējams nodrošināt ar reāliem mantiskiem labumiem – naudas līdzekļiem, kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem un citām pretējai pusēm piederošām tiesībām, kas var kalpot par darījuma puses atbildības nodrošinājumu.

Parakstot Ieguldījuma līgumu, finanšu ministrs Latvijas Republikas vārdā un pircējs "Latvijas Hipotēku un zemes banka", nebija guvuši pārliecību par apliecinājumu un garantiju patiesumu, jo uz to brīdi Parex bankā nebija veiktas pārbaudes (due diligence), kuru rezultāti apstiprinātu apliecinājumos un garantijās, kā arī finanšu pārskatos142 sniegtās informācijas patiesumu.

Uz Ieguldījuma līguma noslēgšanas brīdi Parex banka bija 100% dalībnieks vai akcionārs 27 komercsabiedrībās un mazāk kā 100% dalībnieks vai akcionārs trīs komercsabiedrībās Latvijā un ārvalstīs. (Informācija dienesta vajadzībām).

Izvērtējot pakalpojuma sniedzēju piedāvājumus konstatējams, ka due diligence var veikt pēc kapitāla daļu pirkuma līgumu noslēgšanas. Tad pircējam ar juridiskiem līdzekļiem būtu jāizveido mehānisms, kā nodrošināt savus iespējamos prasījumus, ja pēc due diligence tiktu atklāts, ka sabiedrībai ir bijuši pārskatos neuzrādīti zaudējumi u.tml. periodā pirms kapitāldaļu pirkuma.

Kredītiestādes pašu kapitālu veido pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsumma. Viens no otrā līmeņa kapitālu veidojošajiem elementiem ir subordinētais kapitāls, kuru veido naudas līdzekļi, kurus iestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.

Vienošanos par subordinētā kapitāla aizņemšanos noformē ar aizņēmuma līgumu, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi iestādes likvidācijas gadījumā un aizdevēja prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.

Ieguldījuma līgums bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā "Parex bankā" tiek ieguldīti vēl lielāki līdzekļi, kā rezultātā valsts ir uzņēmusies papildus saistības, ko neparedzēja Ministru kabineta sākotnēji izvirzītie nosacījumi.

"Parex bankas pārņemšanas izmaksas līdz 30.jūnijam Finanšu ministrijai komandējuma izdevumiem bija 964 lati, Valsts kasei - juridiskajiem pakalpojumiem, makroekonomiskajiem pētījumiem un konsultācijām 63 390 un komandējumiem 1864 lati, FKTK - juridiskie pakalpojumi 91 094 lati, apsardzes izdevumi FKTK telpām - 818 lati, komandējumi 3376 lati.

FKTK sniedz informāciju par atsevišķu kredītiestāžu finansiālo stāvokli. Līdz ar to FKTK ir jābūt detalizētai informācijai par katras kredītiestādes finansiālo stāvokli. 2008.gadā FKTK līdz 22.oktobrim veicis divas pārbaudes "Parex bankā".

Ar FKTK 14.oktobra lēmumu "Par atļaujas sniegšanu akciju sabiedrībai "Parex banka" 2008.gada pirmā pusgada peļņas iekļaušanai bankas pirmā līmeņa kapitālā un "Parex grupas" 2008.gada pirmā pusgada peļņas iekļaušanai "Parex bankas" konsolidācijas grupas pirmā līmeņa kapitālā", FKTK atļāva "Parex bankai" iekļaut 2008.gada pirmā pusgada revidēto peļņu 10 438 000 latu apmērā pirmā līmeņa kapitālā un iekļaut "Parex grupas" 2008.gada pirmā pusgada revidēto peļņu 11 608 000 apmērā Parex" konsolidācijas grupas pirmā līmeņa kapitālā.

Lēmumu par ierobežojumu noteikšanu bankai pieņem kopīgi Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Ministru kabinets, nosakot šo ierobežojumu darbības laiku, taču tas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus. Nosakot saistību izpildes ierobežojumus bankai, kas apkalpo tranzītkredītu, Finanšu ministrija kopīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju pieņem lēmumu par tranzītkredīta apkalpošanas turpināšanu šajā bankā vai nodošanu citām bankām.

FKTK 7.novembra lēmumā "Par nepieciešamību informēt ministru prezidentu un finanšu ministru par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu AS "Parex banka""nolemj informēt Ministru prezidentu un finanšu ministru par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu "Parex bankai".

Tāpat tiek lūgts sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā un izteikts lūgums Ministru kabinetam pieņemt ar FKTK kopīgu lēmumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu "Parex bankai".

Arī bankas valde nolemj lūgt FKTK ieviest ierobežojumus noguldījumu izplūšanai no "Parex bankas" uz termiņu divas nedēļas.

Tomēr 8.novembra Ministru kabineta sēdē netika izlemts jautājums par saistību izpildes ierobežojumiem "Parex bankā", kā arī netika lemts par jautājuma izskatīšanu kādā no nākamajām sēdēm.

20.novembrī Finanšu ministrija, pamatojoties uz FKTK vēstuli par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu akciju sabiedrībai Parex banka, iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta un FKTK lēmuma projektu „Par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu AS "Parex banka"". Finanšu ministrija lūdz ministru prezidentu pasludināt jautājumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai par Ministru kabineta lietu.

FKTK 28.novembra lēmumā "Par nepieciešamību atkārtoti informēt ministru prezidentu un finanšu ministru par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu AS "Parex banka "" nolemj atkārtoti informēt Ministru prezidentu un finanšu ministru par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu "Parex bankai".

Finanšu ministrija 1.decembrī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta ārkārtas sēdē jautājumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai.

Ministru kabineta lēmumā par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu "Parex bankai" tiek noteikts, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 99.1 panta otro daļu FKTK ir pienākums nekavējoties veikt pasākumus saskaņā ar Kredītiestāžu likumā noteikto, lai novērstu kredītiestādes darbībā un kredītiestāžu sektorā trūkumus, kas apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, sniegt finanšu pakalpojumus vai varētu radīt ievērojumus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai.

Lēmuma pieņemšana par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai ir steidzama un kavēšanās to pieņemt tieši apdraud Parex bankas stabilitāti un tās noguldītāju mantu.

Ministru kabinets un FKTK uzskata, ka Kredītiestāžu likuma 114.panta pirmajā daļā noteikto pasākumu piemērošana, ņemot vērā faktiskos apstākļus, ir lietderīga situācijā, kad no "Parex bankas" notiek pārmērīga noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu aizplūde.

Ministru kabinets un FKTK uzskata, ka "Parex bankas" lūgtie saistību izpildes ierobežojumi ar noteiktu divu nedēļu termiņu nav pietiekami efektīvi situācijas stabilizēšanai, jo īpaši pie tādiem faktiskiem apstākļiem, kad laikā no 30.septembra no Parex bankas aizplūduši ne mazāk kā 492 miljoni latu, un šāda tendence apdraud "Parex bankas" spēju izpildīt Kredītiestāžu likumā noteiktās prasības "Parex bankas" kapitāla pietiekamībai un likviditātei.

No revīzijas materiāliem secināms, ka Ministru kabineta 3.novembra sēdē nolemts, pieņemt zināšanai finanšu ministra, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto informāciju.

Atbalstīt finanšu ministra priekšlikumus grozījumiem likumā "Par budžetu un finanšu vadību", pilnvarot finanšu ministru kopīgi ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju organizēt un piedalīties sarunās ar "Parex banka", kas saistītas ar Latvijas valsts piedalīšanos bankas kapitāla bāzes nostiprināšanā.

Finanšu ministram tiek uzdots iesniegt priekšlikumus Ministru kabinetā par valdības iespējamiem pasākumiem noguldītāju uzticības stiprināšanā Latvijas finanšu sektoram.

Savukārt Ministru kabineta 4.novembra sēdē nolemts konceptuāli atbalstīt vienošanās noslēgšanu ar "Parex bankas" akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par valsts piedalīšanos "Parex bankas" kapitāla bāzes nostiprināšanā.

Uz Ministru kabineta 4.novembra sēdi netika iesniegti priekšlikumi par valdības iespējamiem pasākumiem noguldītāju uzticības stiprināšanā Latvijas finanšu sektoram, vai citi finanšu risku izvērtējumi, pamatojumi, audita ziņojumi, no kuriem tiktu secināts par nepieciešamība sniegt atbalstu "Parex bankai".

Kā secinājumos norāda VK, lai gan līdz 31.decembrim valsts no termiņnoguldījumu izvietošanas Parex bankā saņēma procentus, atbalsta sniegšana valstij ir radījusi šādas sekas - uz nenosakāmu termiņu no ekonomiskās aprites ir izņemti finanšu līdzekļi vismaz 673,92 miljoni latu apmērā un valsts ir uzņēmusies augstu risku, ka termiņnoguldījumi netiks atgūti, jo bankas rādītāji jau no pērnā gada 28.oktobra neatbilda normatīvajos aktos noteiktajām minimālajām prasībām.

Revīzijā netika gūta pārliecība, ka ar šo rīcību ir nodrošināta valsts budžeta līdzekļu efektīva un droša vadība saskaņā ar labāko finanšu vadības praksi un ir sasniegts normatīvajā aktā165 noteiktais mērķis - valsts finanšu līdzekļus izmantot likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm.

Tāpat ir ievērojami palielināts valsts parāds un valsts budžetam ir radīts papildu slogs resursu piesaistīšanas izmaksu veidā, jo valsts rīcībā nebija brīvu finanšu resursu termiņnoguldījumu veikšanai un tāpēc tika emitētas valsts parādzīmes, kas 2009.gadā radīja valsts budžeta izdevumus 6,23 miljonu latu.

Tāpat tika organizēta aizņemšanās no starptautiskajiem aizdevējiem, 2008.gada beigās saņemot 409 miljonu latu lielu aizdevumu un uzņemoties aptuveni 31,86 miljonu latu lielus procentu maksājumus.

Netiek gan publiskots cik lielas bija "Parex bankas" pārņemšanas izmaksas (juridiskie pakalpojumi, ieguldījumu līguma sagatavošana, situācijas analīze un citi) par laika posmu līdz 30.jūnijam.

Lai gan sešos no deviņiem finanšu ministra rīkojumiem par valsts atbalstu "Parex bankai" netika norādīts resursu avots, var secināt, ka noguldījumi tika veikti no valsts budžeta līdzekļiem, jo Valsts kase termiņnoguldījumus Parex bankā veica no Valsts kases vienotā norēķinu konta Latvijas Bankā.

Valsts ir vienojusies ar "Parex banku" par komercķīlu, nepārliecinoties par "Parex bankas" ieķīlātā komercķīlas priekšmeta vērtību un atbilstību noteiktajām prasībām. Tā kā "Parex banka" par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts galvotos kredītus un kredītus, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām (zemstandarta vai šaubīgos kredītus, kuru atmaksa kavēta par vairāk nekā 90 dienām un kredītus, kuru ņēmējiem nav pietiekamu ienākumu, lai spētu pildīt kredītlīgumos noteiktās saistības), gadījumā, ja "Parex banka" nespēs pildīt savas saistības pret valsti, valsts no komercķīlas realizācijas nevarēs pilnībā atgūt savus ieguldījumus.

Tā kā termiņnoguldījumi "Parex bankā tika veikti, izpildot Finanšu ministra rīkojumu un termiņnoguldījumu veikšana "Parex bankā" tika definēta kā valsts atbalsts bankai nevis peļņas darījumi ar brīvajiem finanšu resursiem.

Termiņnoguldījumi "Parex bankā" tika veikti, norādot konkrētu mērķi (sindicēto kredītu atmaksai vai Parex bankas likviditātes nodrošināšanai), neizvērtējot termiņnoguldījumu izdevīgumu un neņemot vērā augsto termiņnoguldījumu neatgūšanas risku bankas likviditātes problēmu dēļ, tādēļ var secināt, ka pēc būtības ar finanšu ministra rīkojumu veiktie termiņnoguldījumi Parex bankā nav klasificējami kā Valsts kases „standarta” ikdienas termiņnoguldījumu darījumi, kurus finanšu ministrs var veikt saskaņā ar normatīvo aktu, bet gan cita veida darījumi, kuru veikšanu nereglamentē neviens Valsts kases iekšējais tiesību akts.

VK arī norāda, ka bijušie akcionāri darbojās "Parex bankā" bez pietiekamas kontroles, šajā periodā varēja iestāties būtiski nelabvēlīgi notikumi, kā rezultātā "Parex bankai" varēja rasties saistības.

"Parex bankas" pārņemšanas darījuma organizācijā un vadībā bija būtiski trūkumi. Ieguldījuma līgums bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā "Parex bankā" tiek ieguldīti vēl lielāki līdzekļi un valsts ir uzņēmusies papildus saistības, ko neparedzēja sākotnējie Ministru kabineta plāni.

Varot secināt, ka banku uzraudzībā un kontrolē ekonomiskās krīzes apstākļos ir trūkumi, jo netika veiktas darbības, lai savlaicīgi noteiktu ierobežojumus debeta operācijā, netika veiktas darbības, lai savlaicīgi novērstu pārbaudēs konstatētos trūkumus bankas darbībā.

Ministru kabinets, ar kavēšanos pieņemot lēmumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu "Parex bankai", ir apdraudējis "Parex bankas" stabilitāti un tās noguldītāju mantu.

Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valdības atbalsta sniegšanas nepieciešamību Parex bankai bez izvērstas analīzes par Parex bankas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, jo vienīgā informācija, kas pamatoja lēmuma pieņemšanu bija.

Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valdības atbalsta sniegšanas nepieciešamību "Parex bankai", neizstrādājot atbalsta pasākuma plānu un kvantitatīvi nenovērtējot nepieciešamā atbalsta apjomu, kā rezultātā netika noteikti paredzamie finansēšanas avoti, lai nodrošinātu kredītiestādes darbības nepārtrauktību.

Tāpat netika notiekts nepieciešamais tekošās likviditātes apjoms un paredzamie atbalsta instrumenti, finansēšanas avotu sagādes laiks.

Lai valsts un atbildīgās iestādes nodrošinātu caurskatāmu darījumu veikšanu, neiesaistoties darījumos, kuriem piemīt būtiski juridiski un finanšu riski, Finanšu ministrijai būtu nepieciešams izstrādāt vadlīnijas, kas noteiktu detalizētu pazīmju kopumu un rādītājus, kas raksturotu tādu situāciju, kurā valstij būtu jāizvērtē un jāpieņem lēmums sniegt atbalstu privātai kapitālsabiedrībai, rosina VK.

Tāpat nepieciešams noteikt būtiskus nosacījumus un prasības, lai nepieciešamības gadījumā valsts varētu pārņemt vai atbalstīt privātas kapitālsabiedrības, neieguldot lielus līdzekļus darījuma administrēšanā, darījuma dokumentu izstrādē un juridisko pakalpojumu pirkšanai.

Pēc VK domām, valsts atbalsta sniegšana "Parex bankai" ir ietekmējusi valsts budžeta izpildi, ekonomisko stāvokli valstī un Latvijas Republikas iedzīvotāju dzīves līmeni, jo ir ievērojami palielināts valsts parāds un valsts budžetam ir radīts papildus slogs, resursu piesaistīšanas izmaksu veidā 38,09 miljonu latu apmērā (izdevumi no valsts parādzīmju emisijas un dzēšanas un procentu maksājumi par Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu).

No 10.novembra līdz 30.jūijam izņemot no ekonomiskās aprites, Valsts kase ir noguldījusi "Parex bankā" valsts budžeta līdzekļus vismaz 646 297 590 latu apmērā, kas ir 37% no valsts budžetā plānotajiem nodokļu ieņēmumiem 2009.gadā. "Parex banka" sindicēto kredītu 232 500 000 eiro faktiski atmaksājusi no valsts ieguldījuma.

"Parex banka" maksā ikmēneša darba algu valdes priekšsēdētājam 12 000 latus.

Saskaņā ar konsultāciju pakalpojuma līgumu "Parex banka" maksā SIA "Riga Capital" honorāru 12 500 eiro bez PVN nedēļā un papildus honorāram "Parex banka" apmaksā arī konsultanta tiešos izdevumus, kas konsultantam radušies, sniedzot pieprasītos pakalpojumus un kas saprātīgi nepieciešami pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā komandējumu izmaksas, transporta, pasta un citus izdevumus.

Līdz šā gada 25.septembrim "NomuraInternational plc", izsniedza rēķinu 108 707 lati VAS "Privatizācijas Aģentūra" par sniegtajiem pakalpojumiem divos mēnešos.

Kā norāda VK, tā kā darba līgumā ar "Parex bankas" valdes priekšsēdētāju, Konsultāciju pakalpojuma līgumā un līgumā ar akciju atsavināšanas procesa organizēšanas vadošo konsultantu "Nomura International plc" minētie mērķi un uzdevumi būtiski neatšķiras, un pakalpojumiem ir būtiskas izmaksas (vismaz 100 000 lati mēnesī), pastāv risks, ka līdzekļi šo pakalpojumu pirkšanai tiek izlietoti neefektīvi.

VK iesaka Finanšu ministrijai veikt pasākumus, lai "Privatizācijas Aģentūra" kā "Parex bankas" kapitāldaļu īpašnieks izvērtētu, vai konsultāciju pakalpojumu līgumos minētās funkcijas un uzdevumus nevar nodrošināt "Parex bankas" valdes locekļi, nepērkot konsultāciju pakalpojumus, vai panākt vienošanos par izmaksu samazinājumu, izvērtējot ieguvumus no konsultāciju pakalpojumu sniegšanas.